Vakar Dobelē ieradās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, lai preses konferencē tiktos ar Zemgales un Kurzemes novada žurnālistiem.
Vakar Dobelē ieradās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, lai preses konferencē tiktos ar Zemgales un Kurzemes novada žurnālistiem.
Šo tikšanos organizēt bija ierosinājuši vietējie žurnālisti. Preses konferencēs nav iespējams izdiskutēt lauku iedzīvotājiem svarīgas tēmas. Gan jāatzīst, ka šobrīd valstī aktuālā Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana vienādi skar gan pilsētas, gan lauku iedzīvotājus.
Guntis Ulmanis uzskata, ka galvenais ir nepilsoņu integrēšanās sabiedrībā. Tas, ka cilvēks iemācās latviešu valodu un zina, kurā gadā mūsu valsts dibināta, vēl nenozīmē, ka viņš ir pilntiesīgs. Prezidents uzskata, ka svarīgi ir panākt, lai cilvēks kļūst par šīs zemes patriotu. Un valstī ir jāveido stipra, latviska sabiedrība.
Runājot par sociālām tēmām, prezidents darīja zināmu, ka jau tuvākajās dienās aicinās Saeimu izskatīt jautājumu par kompensācijas sertifikātu apmaksāšanu naudā represētajām personām.
Jautāts par mazo un vidējo uzņēmumu likteni, G.Ulmanis sacīja, ka iniciatīva esot jāuzņemas pašiem uzņēmējiem. Viņaprāt, tie ir pārāk kūtri. Tiek radīts arvien vairāk iespēju, taču cilvēki neprot tās izmantot. Prezidents arī atzina, ka mazajiem un vidējiem uzņēmējiem jāsaskaras ar lielu birokrātiju.
Nez vai iemesls ir birokrātijā vai cilvēku neuzņēmībā, taču dati liecina, ka Lietuvā un Igaunijā mazo uzņēmumu skaits ir lielāks nekā Latvijā.
Uz jautājumu, vai reģionā-lajai informācijai arī turpmāk būs vieta Latvijas TV kanālā, Ulmanis atbildēja, ka, ja vien tas būs atkarīgs no viņa, noteikti. Valsts kanālā reģionālā informācija ir obligāta, bet pārējie kanāli informāciju apkopo pēc pieprasījuma. Prezidents uz-skata, ka ir svarīgi, lai televīzija informētu, kāda šī diena bijusi ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Agrāk pēc raidījuma noskatīšanās Ulmanim šķitis, ka viņš ir Rīgas, nevis valsts prezidents.
Tikšanās noslēgumā prezidents atbildēja uz jautājumu, kādu viņš redz attiecību attīstību ar Krieviju. Viņaprāt, tās veidosies labas. Pašlaik Krievijā valda kritiska finansu krīze, un šai valstij ir jāmeklē sabiedrotie Eiropā. Arī Latvija iet šo pašu ceļu, un prezidents uzskata, ka agri vai vēlu abu valstu attiecībām ir jāsāk harmonizēties. Viņš prognozē, ka tās varētu uzlaboties jau 1999. gadā.
Nākamo tikšanos G.Ulmanis apsolīja jau pēc vēlēšanām.
