Vakar Domē bija privatizācijas diena – gandrīz puse no apspriežamajiem jautājumiem un aktīvākā domu apmaiņa bija veltīta šai jomai, no kuras līdzīgi kārnai govij pašvaldība pēdējiem spēkiem vēl cenšas izslaukt kādu mazumiņu līdzekļu.
Vakar Domē bija privatizācijas diena – gandrīz puse no apspriežamajiem jautājumiem un aktīvākā domu apmaiņa bija veltīta šai jomai, no kuras līdzīgi kārnai govij pašvaldība pēdējiem spēkiem vēl cenšas izslaukt kādu mazumiņu līdzekļu. Privatizācijas ienākumu lauvas tiesa gan pagaisusi «privatizācijas procesa nodrošināšanai», pašu privatizētāju pūliņu atalgošanai, nekad neatgūtiem un neatgūstamiem aizdevumiem, neatšifrētu «pakalpojumu» apmaksai utt. Lielākie ieguvēji šajā «procesā», protams, ir tie, kuri spēj privatizētājus pārliecināt par «īstajiem» privatizācijas noteikumiem. Peļņa no iegūtajiem «objektiem» tad var sasniegt pat tūkstošiem procentu no summas, kas ieguldīta. Arī pieskaitot izdevumus, kas rodas, lai «process» ietu kā smērēts. Tiesa, daļa «objektu» jāprivatizē atkārtoti, taču tās jau ir neizbēgamas ražošanas neveiksmes.
Pārlūkojot privatizēto uzņēmumu sarakstu, ar pārsteigumu jāsecina, ka daļa deputātu ir direktori vai komercdirektori «objektos», kas dīvainā kārtā pri–pri–privatizēti ar īpašu «labvēlību» no pašvaldības puses. Citiem vārdiem, par sviestmaizi. Daži privatizēto objektu īpašnieki tikpat dīvainā kārtā sniedz dāsnu atbalstu atsevišķām partijām vēlēšanu kampaņas nodrošināšanai. Vēl citi notirgo, kas notirgojams, un atlikušos mēslus atdod atpakaļ pašvaldībai atkārtotai privatizācijai. Tas viss kopumā tiek dēvēts par privatizācijas «procesu».
Skrejlapa, ko vakardienas Domes sēdē dziļdomīgi pārcilāja deputāti, liecina: no pašvaldības īpašuma privatizācijas faktiskajiem ieņēmumiem 1999. gadā – 249 547 latiem – 33,7 procenti jeb vairāk nekā trešā daļa izlietota privatizācijas procesa nodrošināšanai.
31 868,66 lati jeb 37,8 procenti no šīs summas – «privatizētāju» darba samaksai. Domes sēdē no kāda deputāta atskanēja burkšķis (prasība) nosaukt privatizācijas komisijas locekļus un summu, ko katrs no viņiem saņēmis. Taču šādos sīkumos nevienam nebija vēlmes iedziļināties, un deputāta burkšķis palika bez atbalss.
Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma 1999. gada «pārskatā» zem sadaļas «Informācijas sniegšanai un informatīvā tīkla izveidei» atrodamas tādas pozīcijas kā «statistikas materiāli», «datortīkla izveidei un apdrošināšanai» (7404,99 lati), «izglītībai izstādei un atbalsta fondam» (6450 latu), «kultūrai videokamerai un atbalsta fondam» (4000 latu), «vienas pieturas aģentūrai» (4920 latu) utt. Kā reāli šī nauda izlietota un kas slēpjas zem visai nekonkrētajām izdevumu pozīcijām, deputātus neinteresēja.
Savukārt zem pārskata sadaļas «Uzņēmējdarbības attīstībai» atrodamas tik vien kā investīcijas vienai uzņēmējdarbības jomai – «kapsētu attīstībai» (27 371 lats). Tas neapšaubāmi raksturo visas pašvaldības politiku uzņēmējdarbības attīstībā. Lai attīstītu šo uzņēmējdarbības jomu, Jelgavā ir radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi.
Dzīvojamo māju privatizācijas fonda 1999. gada izdevumu pārskatā rodama līdzīgi jauka aina. No reālajiem ieņēmumiem par dzīvojamo māju privatizāciju – 139 216,99 latiem – vairāk nekā piektā daļa jeb 29 354,33 lati iztērēti darba samaksai «privatizētājiem». Tā kā šajā pārskatā atšķirībā no iepriekšminētā Domes Finansu nodaļas vadītāja V. Brauna apzināti nav izdalījusi kopējo līdzekļu apjomu privatizācijas procesa nodrošināšanai, pēc minētajām pozīcijām var tikai pieņemt, ka šis skaitlis veido aptuveni pusi no privatizācijas ieņēmumiem.
Kā redzams, kopējā «privatizētāju» darba nodrošināšanas cena veido pieklājīgu summu –
61 222,99 latus. Privatizācijas komisijās darbojas pašvaldības ierēdņi, kas saņem algu par savu darbu un «samaksu» par darbošanos privatizācijas komisijā. Vai 100 latu mēnesī katram komisijas loceklim nav pietiekami? Pieņemsim, ka pietiekami. Tad par kopējo summu varētu algot 50 privatizācijas komisijas locekļu 12 mēnešu gadā.
Atskaitē par dzīvojamo māju privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu ir tādas sadaļas kā «kancelejas nodeva» (2913,84 lati), «kancelejas un saimniecības preces» (2575,19 lati), «iekārtas» (661,04 lati), «kompjuteriem un orgtehnikai» (2329,07 lati). Arī šīm pozīcijām nekāds atšifrējums netika dots, un deputātus tas tāpat neinteresēja. Starp citu, latviešu valodā vārdam «computer» atbilst vārds «dators» (to jau sen iedibināja mūsu tagadējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga), savukārt «orgtehnika» latviski nozīmē «biroja tehnika». Ar šo piebildi deputāti gan netiek aicināti veidot vēl vienu – latviešu valodas – komisiju Domē…
Lieki piebilst, ka, iepazīstoties ar privatizācijas fondu līdzekļu izlietojuma pārskatiem, deputāti aizmirsa ielūkoties iepriekšējā gadā pašu apstiprinātajos izdevumu plānos. Toties deputāti bez diskusijām apstiprināja privatizācijas fondu līdzekļu izlietošanas programmu 2000. gadam, kurā atkal figurē interesantas izdevumu pozīcijas. «Pakalpojumu apmaksai» no pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem plānots tērēt
15 000 latu, «informatīvā tīkla attīstībai» – 7000 latu, «mobilai skaņas tehnikai» – 3000 latu. Savukārt dzīvojamo māju privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmā ir tikai viena pozīcija – «privatizācijas procesa finansēšana». Tātad process procesa dēļ. Kādēļ tā – deputātiem jautājumu nebija.
«Privatizēšanas» procesa rezultātus varētu raksturot deputāta Valaiņa Domes sēdē bilstais: 1995. gadā par 22 000 latu tika privatizēts sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums «Dzirkstele», kas šodien tā īpašniekam nodrošina 5000 latu peļņu mēnesī tikai par telpu iznomāšanu citām juridiskām personām.
