Nu jau vai katru nedēļu kāda pašvaldība ar pompu paziņo par kārtējo labo darbu, ko sabiedrības labā paveikuši vai apņēmušies padarīt tautas priekšstāvji. Tā lielisko darbiņu stafeti diezgan redzami jau pavasarī aizsāka Ozolnieki, ik katram savam vecītim apsoloties no pašvaldības budžeta naudas ik gadu tāpat vien uzdāvināt pārdesmit latu. Daudz plašāku lauciņu, pārņemot stafetes kociņu no kaimiņu novada, aptvers Jelgavas novads, kura deputāti vienbalsīgi nolēmuši visiem jaunākajiem novadniekiem uzsaukt maltīti skolas laikā. Par jauno paaudzi skaļi domā arī Jelgavas pašvaldība, kas apņēmusies straujā tempā atjaunot pamestībai nolemtu bērnudārzu, radot iespēju teju trīssimt mazajiem pilsētniekiem apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes. Labie darbiņi tiešām šovasar birst kā no pārpilnības raga. Par to liecina vērienīgie remontdarbi ielās, kur maina ūdensvadus un klāj jaunu asfalta segu, kā arī skolās un citos plašākai sabiedrībai apmeklējamos objektos. Līksmojot par deputātu čaklo kalpošanu tautas interesēm, nevajadzētu piemirst divus būtiskus faktus. Pirmkārt, visi šie dāsnie uzlabojumi, kas bieži vien sagādāti apšaubāmos iepirkumos un droši vien labi atalgojuši ne tikai darbu veicējus, bet arī lēmumu pieņēmējus, nebūtu iespējami bez pilsētas un novadu iedzīvotājiem. Mūsu visu ikdienas darbs un nopelnītais ir tas, kas nodokļu veidā kuplina pašvaldību maciņus un padara tos biezākus, nekā sākotnēji plānots šā gada budžetos. Tādēļ svarīgi saprast, ka ieguvumus esam sagādājuši mēs paši sev, nevis kāds labdaris. Otrkārt, baudot vietvaru labvēlību, jāatceras, ka jau nākamvasar šie laipnie kungi un dāmas cerēs jaukajās deputātu vietās tikt arī uz nākamajiem četriem gadiem. Tāpēc priecāsimies kritiski un uzmanīgi vērtēsim ne tikai skaidri redzami nosodāmos politiķu un citu sabiedrības algotņu darbus, bet arī tos soļus, kas no malas šķiet ar vislabākajiem nodomiem sperti.
