Viskaļu ielā nozāģēta priede, kas tur augusi vismaz četrus gadu desmitus. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka tādai rīcībai nav bijis nekāda iemesla, un raida pārmetumus pašvaldības virzienā, kas koka nociršanu sankcionējusi pēc Domes darbinieces lūguma.
Kā stāsta jelgavniece Ilze Ločmele, kas Viskaļu ielā dzīvo vien pēdējos dažus gadus, otrdienas rītā blakus viņas īpašumam ieradušies astoņi vīri un stundas laikā nozāģējuši ielas malā augošo milzu priedi. Viņa uzskata, ka koks iznīcināts nepamatoti, jo gadu desmitiem nevienam nav traucējis un bijis labs papildinājums ainavai. Bažas pastiprina I.Ločmeles atstāstītā saruna ar aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzini Pēteri Vēveri, kurš vēl pirms koka nozāģēšanas atzinis – Jelgavā tik skaistu priežu privātmāju apkaimē neesot daudz, konkrētajam skuju kokam nav ne vainas, bet tas jānozāģē, jo «tā ir likts». «Ziņas» noskaidroja, ka ar lūgumu nozāģēt priedi pašvaldībā vērsusies tās darbiniece (Finanšu nodaļas speciāliste) Ruta Gorņika. «Jau divus gadus tā priede ar katru dienu liecas arvien vairāk, tāpēc man bija bail, ka vienu dienu koks uzgāzīsies manai mājai, kas celta no skaidbetona,» «Ziņām» stāsta R.Gorņika. Viņa uzsver, ka līdz koka nozāģēšanai tikts likumīgi – vērsās pašvaldībā, kas situāciju izvērtēja klātienē un apsolīja priedi līdz 31. jūlijam nozāģēt. Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta skaidro, ka priede Viskaļu ielā augusi blakus elektrolīnijai uz pašvaldības zemes. Arī viņa apliecina, ka koku apskatījis ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, kurš konstatējis, ka priede ir sasvērusies un bīstama, tāpēc dota atļauja to nozāģēt.Pēc iepriekš uzņemta fotoattēla gan redzams, ka priedes «stāja» bijusi teju nevainojami taisna. Arī arguments par bīstamo tuvību elektrolīnijai iedzīvotājus nepārliecina, jo tikpat tuvu tai Viskaļu ielā neskarta aug arī kāda milzu egle. «Zināms taču, ka egļu sakņu sistēma ir vājāka nekā priedēm, kam spēcīgā mietsakne spēj koku noturēt pat stipros vējos,» saka I.Ločmele. Viņai ir aizdomas, ka patiesais koka nociršanas iemesls ir pavisam cits – R.Gorņikai neesot paticis, ka priede noēno dārzu, turklāt viņa gribot celt jaunu žogu. I.Ločmele uzskata, ka šajā gadījumā kaimiņiene savas vēlmes īstenojusi, izmantojot dienesta stāvokli. R.Gorņika gan «Ziņām» teic, ka jaunu sētu necels, bet žoga sietu gan plānots mainīt. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis par šo gadījumu vien plāta rokas un norāda, ka pašvaldībām dota iespēja savā teritorijā augošus kokus cirst, nesaskaņojot ar vides sargiem. Ja iedzīvotājiem šķiet, ka tas noticis nelikumīgi, viņš mudina vērsties administratīvajā tiesā. Atšķirībā no Jūrmalas un citām piejūras pašvaldībām Jelgavā nav arī spēcīgas vides aizstāvju nevalstiskās organizācijas.
