23. decembrī, kad ikvienā mājā nākamā vakara gaidās jūtama piparkūku un eglīšu smarža, savu vārdadienu svin Balvas un Viktorijas. Ciemiņus šajā dienā gaida arī Balva Cīrule.
23. decembrī, kad ikvienā mājā nākamā vakara gaidās jūtama piparkūku un eglīšu smarža, savu vārdadienu svin Balvas un Viktorijas. Ciemiņus šajā dienā gaida arī Balva Cīrule.
Par vārdu šīs dienas gaviļniece pateicīga vecaimammai, kas pēc viņas piedzimšanas mammai teikusi:
– Tā taču tev ir īsta balviņa!
Balvas kundze ar savu vārdu ir apmierināta un ar to vienmēr sadzīvojusi labi. Jauks tas viņai liekas tāpēc, ka ir tik rets. Līvbērzes skolā, kur viņa mācījusies, bijusi vēl viena Balva, bet vēlāk vairs nevienu tāda vārda īpašniece nav satikta.
Balva Cīrule atceras, ka skolas gados vecajā kalendārā viņas vārdadiena bijusi 6. septembrī, tad viņa vienmēr sveikta ar asteru pušķiem.
Tieši ziedus gaviļniece vislabprātāk saņem kā dāvanu. Ļoti mīļas viņai esot alpu vijolītes, bet patīkot arī visas citas puķes.
Vārdadienas svinības iznākot Ziemassvētku noskaņās, bet tas, protams, prieku nemazinot. Ciemos atnāk draugi, draudzene ar ģimeni, arī meita Inese un mazmeita Laima.
