Saeimas vēlēšanās aktivitāte mūsu pusē augstāka nekā vidēji valstī; Jelgavā un novados uzvar ZZSKaut arī 12. Saeimas vēlēšanās ar nelielu pārsvaru uzvarēja sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» (24 mandāti), tālākajās vietās atstājot «Vienotību» (23), ZZS (21), Nacionālo apvienību (17), Latvijas Reģionu partiju (8) un «No sirds Latvijai» (7), Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados rezultāts ir nedaudz cits. Mūsu visās trīs pašvaldībās uzvarēja ZZS. 11. Saeimas vēlēšanās gan Ozolnieku, gan Jelgavas novadā uzvarēja toreizējie jaunpienācēji Zatlera Reformu partija, Jelgavā – «Saskaņas centrs».
12. Saeimas vēlēšanās Jelgavā diezgan līdzīgs rezultātu sasniedza četras partijas – ZZS (5380 balsis), «Saskaņa» (5283),«Vienotība» (5081) un Nacionālā apvienība (4614). «No sirds Latvijai» ieguva 1451, bet Latvijas Reģionu apvienība – 1410 balsis. Pārliecinošāk nekā Jelgavā ZZS ar 2465 balsīm uzvarēja Jelgavas novadā. Tur tālākajās vietās «Vienotība» (1624) un Nacionālā apvienība (1483), «Saskaņa» (992), «No sirds Latvijai» (992) un Latvijas Reģionu apvienība (394). Pirmajām četrām vietām tieši tāds pats sadalījums kā Jelgavas novadā arī Ozolnieku novadā – ZZS (1039), «Vienotība» (988), Nacionālā apvienība (852), «Saskaņa» (489). Taču tur vietām apmainījās Latvijas Reģionu apvienība (323) un «No sirds Latvijai (252).
Neviens savu aploksni
atpakaļ neņēma
Apkopojot datus par vēlētāju aktivitāti, Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka Jelgavā nobalsojuši 24 868 pilsoņi jeb 62,36 procenti no balsstiesīgajiem, Jelgavas novadā – 8014 jeb 45,15 procenti, Ozolnieku novadā – 4209 jeb 60,2 procenti, bet Zemgalē – 127 476 pilsoņi jeb 56,49 procenti. Jelgavu aktivitātē Zemgales vēlēšanu apgabalā apsteidz vienīgi Engures novads, kur šis skaitlis sasniedz 68,45 procentus. Tomēr to var zināmā mērā izskaidrot ar skaisto atvasaras sestdienu, kad ne viens vien garāmbraucējs nobalsoja ceļā uz populārākajām atpūtas vietām jūras krastā. Šo pieņēmumu apstiprina fakts, ka Latvijas mērogā augstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur nobalsoja 106,39 procenti balsstiesīgo skaita. 12. Saeimas vēlēšanās Latvijā un ārvalstīs piedalījušies 913 211 cilvēku jeb 58,8 procenti balsstiesīgo pilsoņu.
Jelgavā izteikts iecirkņu aktivitātes līderis bija pilsētas kultūras nams ar 4280 vēlētājiem. Otro un trešo vietu ieņem Valsts ģimnāzija (2842) un Tehnoloģiju vidusskola (2639). Jelgavas novadā visvairāk balsotāju ieradās Elejas saieta namā (752), Kalnciema (698) un Zaļenieku kultūras namā (697). Ozolniekos lielākā daļa vēlētāju balsoja novada Domes ēkā (2533).
Interesanti, ka ne Jelgavā, ne Jelgavas novadā neviens no 1271 vēlētāja, kas savu balsi bija nodevis glabāšanā pirms vēlēšanu dienas, savu izvēli nepārdomāja. Visā Latvijā šādu šaubīgo bija 41 no 30 371 balsu glabātāja.
Galīgos 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus CVK plāno apstiprināt divu līdz trīs nedēļu laikā.
Straujas izmaiņas negaida
Lielas ticības tam, ka kaut kas varētu krasi mainīties, nav, teica jelgavnieks Ivo, kurš bija novēlējis Jelgavas kultūras namā. «Balsoju, lai samazinātu kreiso partiju ietekmi un lai latviešu partijām būtu lielāka ietekme. Ņemot vērā pasaules notikumus, jācer, ka tas mazinās kreiso ietekmi.» Ivo jau vairākas reizes balso par vienu un to pašu partiju. Viņš sprieda, ka cilvēki partijās arī mainoties, nav tā, ka visu laiku var balsot tikai par vieniem un tiem pašiem, tāpēc gan jau būšot labi.
Jana un Aleksandrs uz vēlēšanām Tehnoloģiju vidusskolā bija ieradušies kopā ar meitu. Redzot, ka gribētāju ir tik daudz un jāstāv garā rindā pat ārpus skolas, abi priecājās, ka cilvēki nav vienaldzīgi un nāk vēlēt. «Cilvēkiem tomēr ir ticība, ka kaut kas var mainīties uz labu. Gaidām pozitīvas izmaiņas,» teica Jana. «Ticībai jābūt, citādi jau mēs nenāktu un nebalsotu,» piebilda Aleksandrs.
Kāda pensionāre iecirknī Tehnoloģiju vidusskolā teica, ka vēlēšanas esot svētki, brīvas gribas izpausmes iespēja. «Uz vēlēšanām eju katru reizi. Man ir svarīgi, kādā valstī dzīvoju un kādā dzīvos mani bērni. Īstas ticības, ka kaut kas strauji mainīsies, nav, bet vienaldzīgs cilvēks arī nedrīkst palikt. Vēlēšanas ir laiks, kad varam ko mainīt, tikai žēl, ka cilvēki nesaprot, cik liela vara mums ir dota,» pauda Guna, piebilstot, ka cilvēkiem vajadzētu rūpīgāk izlemt, par kuru partiju un kuriem politiķiem atdot savu balsi. Viņasprāt, to, kā dzīvosim nākamos gadus, nedrīkst izlemt pēdējā brīdī, tāpēc pirms vēlēšanām būtu rūpīgāk jāiepazīstas ar kandidātu solījumiem un jau paveiktajiem darbiem.
Dažiem liek plusiņus,
Lembergu negrib
Gan Ozolniekos, Līvbērzē, gan arī Kalnciemā un Valgundes pagastā, kur «Zemgales Ziņas» aptaujāja vēlētājus, vēlēšanu iecirkņu priekšnieki uzsvēra, ka cilvēku aktivitāte ir krietni lielāka nekā šāgada Eiroparlamenta vēlēšanās un augstāka nekā 11. Saeimas vēlēšanās.
Līvbērzē Kliederu ģimene novērojusi, ka šoreiz uz vēlēšanām sarosījušies un jautājuši, kā nokļūt līdz iecirknim, arī tādi kaimiņi, kas citkārt tās ignorējuši. Arī Valgundes iecirkņa Vēlēšanu komisijas darbiniece Ligita Ķekare minēja, ka balsot bija atnākusi pensionāre, kura līdz šim to nav darījusi.
Vēlēšanu dienā vairāki no Ozolniekos aptaujātajiem minēja, ka balsos par Nacionālo apvienību, daži bija arī par ZZS un «Vienotību». Agrākais 11. Saeimas deputāts Klāvs Olšteins, kas vienatnē stāvēja uz Ozolnieku novada Domes sliekšņa, bija speciāli atbraucis no Rīgas, lai ieliktu plusiņu jelgavniekam Viktoram Valainim, kurš balotējās Zemgales sarakstā. Pensionāre Silvija minēja, ka viņai simpatizē «No sirds Latvijai». Savu izvēli viņa motivēja ar domu, ka citādi būtu balsojusi par ZZS, taču vēlas, lai Saeimā ienāk jaunas sejas. Savukārt pensionāre Veronika Zvēra sacīja, ka izšķīrusies par labu ZZS. Viņai gan nav paticis, ka pēc incidenta ar ar NATO karavīriem Ventspilī ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs nievājoši izteicies par NATO, taču deputātu kandidātu komanda viņai izskatās simpātiska. «Bergmanim, Brigmanim un Augulim es pieliku plusiņus, bet Lembergs, ceru, nebūs premjers,» piebilda V.Zvēra.
Listē meklē pazīstamos
Vairāki valgundieki minēja, ka balsojuši par kaimiņu Kārli Rimšu, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Kārlis Degainis teica, ka tāpat kā līdz šim balsi atdevis par nacionālajiem spēkiem. Viņš atzinīgi vērtēja arī dēla Normunda izvēli – kopā ar četriem domubiedriem viņš aizbraucis uz Rīgu, lai balsotu par Latvijas Reģionu apvienību un pieliktu plusu tieši aktierim un videobloga «Suņu būda» veidotājam Arturam Kaimiņam.
Kalnciemniece Sandra Badju atklāja, ka balsojusi par sarakstu, kurā ir viņai personīgi pazīstama deputāta kandidāte. No teiktā varēja nojaust, ka ar to domāta «Saskaņas» pārstāve Jelgavas novada Domes deputāte kalnciemniece Irina Dolgova. Jāpiebilst, ka Kalnciemā par «Saskaņu» nobalsoja 335 no 698 vēlētājiem. Ar S.Badju kopā vēlēt gāja arī viņas dēls Mihails, kurš jau trešo gadu strādā par krāvēju Vācijā un iepriekšējā dienā bija pārbraucis dzimtajās mājās.
Jāpiebilst, ka Kalnciemā daži nevēlējās teikt, par ko balsojuši, jo tas, viņuprāt, varētu bojāt attiecības ar kaimiņiem.
Runājot par plusiem un svītrojumiem vēlēšanu biļetenos, liela daļa aptaujāto atklāja, ka tādus nav likuši. Vienīgi kāds valgundnieks minēja, ka vēlēšanu listē atstājis neizsvītrotus tikai divus kandidātus, kurus personīgi pazīst un kuriem uzticas. ◆
