Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Gunta Arnīte atzīst, ka darāmā jaunajā amatā vēl ir ļoti daudz.
Vasarā darbu Jelgavas poliklīnikas valdes locekļa amatā sāka līdzšinējā Jelgavas pilsētas pašvaldības Administratīvās pārvaldes Juridiskā sektora vadītājas vietniece Gunta Arnīte. Kā galvenās kandidātes stiprās puses konkursa vērtēšanas komisija atzina ilgstošu darba pieredzi pašvaldībā, labas zināšanas juridiskajā jomā, pieredzi juridisko jautājumu kārtošanā tieši kapitālsabiedrībās, iepirkumu procedūras pārzināšanu, darba tiesības, darba organizāciju, pieredzi komunikācijā ar citu kapitālsabiedrību valdes locekļiem, labas svešvalodas zināšanas, kā arī kvalitatīvi sagatavoto Jelgavas poliklīnikas attīstības plānu turpmākajiem diviem gadiem. Sarunā ar «Ziņām» G.Arnīte atzīst, ka jaunais amats ir liels izaicinājums.
– Cik Jelgavas poliklīnikā pašlaik ir darbinieku?
Kad sāku strādāt, bija 192, tagad – 191. Kolektīvs ir liels. No visiem darbiniekiem 139 ir pamatdarbā, pārējiem tas ir papildu darbs, un viņi poliklīnikā strādā pusslodzi vai ceturtdaļslodzi. Četri darbinieki – jaunieši – bija pieņemti uz laiku, lai vasaras periodā palīdzētu reģistratūrā.
– Tas notika skolēnu nodarbinātības programmā? Vai arī vasarā ir lielāks pacientu pieplūdums un vajag papildu darbiniekus?
Tā bija programma, bet, lai cik neticami izklausītos, vasarā tiešām ir arī pacientu pieplūdums. Statistikas dati liecina, ka jūnijā un jūlijā palielinās apmeklētāju skaits poliklīnikā. Šogad jūlijā bija apmēram 11 000 apmeklētāju. Mazāk parasti ir maijā.
– Pirms tam strādājāt ar medicīnu nesaistītā jomā. Kas mudināja pieteikties uz poliklīnikas valdes locekles amatu? Tas bija liels izaicinājums?
Protams, tas bija liels izaicinājums. Ilgu laiku strādāju pašvaldības darbā, esmu arī daudz saskārusies ar jautājumiem, kas saistīti ar kapitālsabiedrībām, vairāk gan no juridiskā viedokļa. Neteikšu, ka vadības joma man būtu pilnīgi sveša, tiesa, neesmu strādājusi medicīnā. Valdes locekļa jeb uzņēmuma vadītāja galvenais pienākums gan ir administratīvie jautājumi. Darbs saistīts ar līgumiem, finanšu plānošanu, kolektīva vadīšanu. Gan Eiropā, gan Latvijā pēdējā laikā izplatīta prakse, ka uzņēmumos specifiskās jomās vadītāji nav tieši ar to saistīti. Tas dod iespēju paraudzīties uz to no malas.
– Piesakoties konkursā uz šo amatu, bija jāiesniedz kapitālsabiedrības attīstības plāns turpmākajiem diviem gadiem. Kā, pirms tam neesot saistītai ar medicīnu, izdevās saprast, kādi mērķi būtu jāīsteno Jelgavas poliklīnikā?
Attīstības plāns tapis no mana skatpunkta uz poliklīnikas darbu no malas. Bija vēlēšanās savas zināšanas un pieredzi izmantot jaunā kvalitātē, veidojot poliklīnikā pozitīvu vidi. Viesojoties tajā kā klients, esmu fiksējusi jomas, kurās vēlētos redzēt izmaiņas. Gribētos, lai poliklīnika ir vieta, kurā patīkami ienākt, atrasties un, galvenais, atgriezties arī otrreiz. Līdz ar to mans redzējums vairāk ir saistīts ar attīstību tieši iekšienē – darbinieku motivāciju, attieksmi pret klientiem, kā arī pakalpojumu paplašināšanu. Tas bija mans sākotnējais, teorētiskais uzskats, bet tagad, jau vairāk esot iesaistītai poliklīnikas darbā, saprotu, ka tas nav tik vienkārši realizējams.
– Vai, pāris mēnešu nostrādājot, redzējums mainās?
Primārais mērķis, kas man bija, stājoties amatā, – saglabāt vismaz līdzšinējo pakalpojumu klāstu –, nav mainījies. Tas ir poliklīnikas galvenais uzdevums. Jelgavas poliklīnika ir viena no vadošajām iestādēm reģionā veselības aprūpē, ar lielu kolektīvu, zinošiem, kvalificētiem un pieredzējušiem speciālistiem, līdz ar to ļoti liela daļa jelgavnieku un reģiona iedzīvotāju izvēlas tieši mūsu iestādes pakalpojumus. Mūsu primārais mērķis ir tos nodrošināt.
Runājot par jaunu speciālistu piesaisti un jaunu pakalpojumu attīstīšanu – arī tas ir mūsu mērķis, jo nodrošinātu reģiona iedzīvotājiem iespēju nebraukt tādēļ uz Rīgu. Bet, redzot, kas mūsdienās notiek ar jaunajiem speciālistiem, tā būs ļoti liela problēma. Protams, tā nav problēma tikai Jelgavā, bet visā Latvijā, pārsvarā reģionu problēma. Iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, arī Rīgā tā ir aktuāla, bet tie, kas sniedz maksas pakalpojumus, var izvēlēties labākos speciālistus.
Liela daļa mediķu nestrādā vienā darbavietā uz pilnu slodzi, pārsvarā viņi nodarbināti vairākās vietās. Arī daļa no mūsu ārstiem strādā gan Jelgavas slimnīcā, gan bērnu poliklīnikā un Zemgales Veselības centrā. Tas pats ir Rīgā. Arī pašlaik aktīvi meklējam dažus speciālistus, piemēram, grūti piesaistīt darbam poliklīnikā ginekologus. Tas saistīts gan ar Rīgas tuvumu, gan ar to, ka ārstiem, protams, izdevīgāk ir strādāt privātpraksē, nevis sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus. Diemžēl mūsu klienti nav tie maksātspējīgākie, līdz ar to jāspēj sabalansēt līdzekļus, ko varam atļauties maksāt ārstiem un ieguldīt poliklīnikas attīstībā, lai mēs vispār varētu turpināt piedāvāt šos pakalpojumus, piemēram, iegādāties tehniku. Lai piesaistītu jaunus, kvalificētus speciālistus, viens no faktoriem, protams, ir atalgojums lielums, bet ir ekonomiski jāizvērtē, cik daudz iespējams atdot, lai paliktu līdzekļi attīstībai. Lielāko ieņēmumu daļu poliklīnikā veido valsts finansējums, līdz ar to, lai attīstītu maksas pakalpojumus, jābūt daudz modernākai infrastruktūrai un ne tik šauriem apstākļiem.
– Jelgavas poliklīnikā ir liels kolektīvs, kā izdodas sadarboties?
Poliklīnika ir ambulatora iestāde, kur iedzīvotāji nāk konsultēties pie konkrētiem speciālistiem. Protams, sadarbība notiek. Piemēram, speciālisti sūta pacientus uz mūsu laboratoriju nodot analīzes. Starp citu, tā ir izgājusi smago akreditācijas procesu. Mūsu laboratorijas pluss ir tas, ka viss notiek uz vietas, nekas nekur netiek vests. Tas nesadārdzina procesu, jo nav, piemēram, transporta izmaksu. Tomēr mūsu problēma ir apjoms – privātprakses nereti noslēdz līgumus ar privātajām laboratorijām, kam ir plašākas iespējas piesaistīt klientus, piedāvājot dažādus bonusus tiem, kas ar viņiem noslēdz līgumus. Mēs kā pašvaldības kapitālsabiedrība to atļauties nevaram. Privātprakšu īpašnieki, loģiski, izvēlas noslēgt līgumus ar iestādēm, kas piedāvā papildu ieguvumus. Tādējādi mūsu laboratorijai apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir krities, līdz ar to, protams, sadārdzinās izmaksas – jo mazāks apjoms, jo lielākas izmaksas.
– Visu laiku jākonkurē ar privāto jomu?
Jā, tā ir. Mums ir rindas pie reģistratūras, kur klienti nāk ar dažādām vajadzībām, līdz ar to pirmais stāvs ir cilvēku pieblīvēts, bet tie, kas nāk pēc maksas pakalpojuma, vēlas to saņemt uzreiz, nevis stāvēt rindās. Lai to izlīdzinātu, maksas pakalpojumu pieprasījumam jābūt lielākam. Lai mēs veidotu atsevišķu reģistratoru un kasi maksas pakalpojumiem, nepietiek ar, teiksim, desmit klientiem dienā.
Protams, es domāju arī par pirmā stāva iespējamajām pārmaiņām. Tās nav paredzētas tik tuvā nākotnē, bet, manuprāt, pašreizējais poliklīnikas pirmā stāva iekārtojums nav tas veiksmīgākais klientiem.
– Vairāki poliklīnikas darbinieki pirms valdes locekļa iecelšanas parakstīja vēstuli amata pienākumu izpildītājas Rutas Viestures atbalstam. Vai tas neradīja sarežģījumus attiecībās ar darbiniekiem?
Poliklīnika ir liela iestāde ar daudziem darbiniekiem. Jau sākotnēji zināju, ka vadīt tik lielu kolektīvu nebūs viegli. Man nebija vadības pieredzes tik lielos kolektīvos, taču ļoti ilgi pati esmu bijusi darbiniece tādā, tādēļ ļoti labi sapratu, kā jūtās darbinieki, uzzinot, ka mainīsies vadība. Tā bija spriedze, bailes, neziņa no nākotnes, un, pirms sāku pildīt savus pienākumus, iepazīstoties ar kolektīvu, es skaidri definēju, ko darīšu, kāds ir mans redzējums – ka mana prioritāte, pirmkārt, ir kvalitatīvi, pieejami un tikpat plaša spektra pakalpojumi. Nedz tad, nedz arī tagad neplānoju kādas straujas izmaiņas pakalpojumu klāstā un kolektīva vadības jautājumos. Es nemāku teikt, vai ir bijuši kādi sarežģījumi. Neko tādu izteikti jutusi neesmu. Protams, ienākot jaunā kolektīvā un jaunā sfērā, arī es biju sabijusies tikpat daudz kā darbinieki. Ļoti labi apzinos izaicinājumu, ko esmu uzņēmusies. Apzinos savu pienākumu kā pret iedzīvotājiem, tā arī pret kolektīvu, kas poliklīnikā ir ļoti zinošs, pieredzējis un kvalificēts. Darbā gan pagājuši vien aptuveni divi mēneši, bet esmu apņēmusies vadīt kolektīvu pēc labākās sirdsapziņas. Vēlos sakārtot iekšējo dokumentāciju, neradīt kolektīvā bailes, bet gan izjūtu, ka var paļauties, uzticēties un komunicēt. Ienākot kolektīvā, sapratu, ka ar iekšējo komunikāciju bijušas zināmas problēmas. Manuprāt, lai poliklīnikas seja būtu pozitīva, tam ir jānāk no iekšpuses. Arī darbiniekiem jābūt apmierinātiem ar darbu, jāgrib uz to nākt un veikt savus pienākumus.
– Vai jūt, ka poliklīnikas tēls sabiedrībā pēc iepriekšējiem skandāliem kļuvis negatīvs?
Nestrādāju tik ilgi, lai būtu bijis laiks īpaši piedomāt tieši par poliklīnikas tēlu. Manuprāt, negatīvā informācija līdz šim lielā mērā bijusi saistīta ar konkrētām personālijām, nevis poliklīniku kopumā. Protams, notikušais nav nekas patīkams. Tāds ir Valsts kontroles darbs, un vienmēr atradīsies lietas, kas varbūt ne aiz ļauna prāta, bet drīzāk nezināšanas dēļ, dažkārt pat gribot izdarīt labu, izdarītas nepareizi un neatbilstoši normatīvajiem aktiem.
Mans mērķis ir parādīt, ka mēs varam sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, un pierādīt, ka darbu iespējams paveikt, ievērojot normatīvos aktus, strādājot pēc labākās sirdsapziņas. Jau pašlaik mēģinām sakārtot administratīvo darbu, lai tas būtu tāds, kā tam jābūt. Arī ikdienā mēģinu ieviest lietas, kas līdz šim nav bijušas, piemēram, darbu plānošanā. Redzu, ka arī darbiniekiem mainās uztvere un atbildība par darbu. Sākumā bija grūti. Viņiem bija grūti saprast, ko es gribu, jo tādas prasības nav bijušas. Tā ir mana atbildība. Ja es neprasīšu no darbiniekiem un kaut kas nebūs kārtībā, atbildīga būšu es. Manuprāt, darbinieki ir pieņēmuši mani un manas darba metodes, neesmu manījusi nekādas pret sevi vērstas negācijas. Arī ārpusē – pagaidām esmu jutusi tikai atbalstu gan no pašvaldības, gan citām iestādēm, lai sakārtotu un uzlabotu Jelgavas poliklīnikas darbu. Runājot par Jelgavas poliklīnikas tēlu sabiedrībā – to izmainīt nebūs nedz viegli, nedz ātri. Cilvēkiem ir radies iespaids, ka šeit tiek strādāts tikai savam, nevis pacientu labumam, un jāpaiet laikam, lai ar savu darbu mēs šo iespaidu spētu mainīt.
– Vieglāk būtu strādāt vietā, kuru var veidot no jauna, nevis labot iepriekš pieļautās kļūdas.
Protams. Arī tāpēc šis amats ir liels izaicinājums – ienākt uzņēmumā, kam ir negatīvs publiskais tēls, mēģināt visu sakārtot un radīt šo tēlu pozitīvu.
– Tas noteikti ir arī liels izaicinājums ģimenei?
Sākumā nedomāju, ka tas būs tik ļoti grūti. Īpaši sākot strādāt šajā amatā, pavadīju darbā ļoti garas stundas, strādāju bez pusdienas pārtraukumiem. Milzīgs paldies ģimenei, kas mani ļoti atbalsta, un liels paldies darbiniekiem, kas daudz palīdzēja un arī strādāja ilgākas darba stundas.
– Kādi ir tuvākie ieplānotie darbi poliklīnikā?
Tie noteikti ir saistīti ar Veselības mēnesi. Oktobris ir Veselības mēnesis, un arī Jelgavas poliklīnikā plānotas dažādas ar to saistītas aktivitātes. Būs bezmaksas iespēja noteikt holesterīna līmeni – sestdien, 3. oktobrī. Tāpat iespēja apmeklēt bezmaksas lekciju par krūts veselību.
No lielākajiem darbiem – gribētos tuvākajā nākotnē attīstīt sadarbību starp visām trim pašvaldības veselības aprūpes iestādēm – Jelgavas poliklīniku, slimnīcu un bērnu poliklīniku. Līdz šim vairāk strādāts katram par sevi, bet es redzu plašas iespējas sadarboties. Tā varētu būt gan izglītošanās, gan informācijas apmaiņa, tāpat iespējami kopīgi projekti.
Varbūt ne gluži tuvākajā laikā, bet daudz tiek domāts arī par iespējamo poliklīnikas paplašināšanu, jo mūsu speciālistiem trūkst telpu. Tā, kurā atrodamies, ir vecā poliklīnikas ēka, kas celta trīsdesmitajos gados, vēlāk daļēji nopostīta. Tajā laikā poliklīnikas ārsti pārsvarā bāzējās bijušajās tuberkulozes nodaļas telpās Viestura ielā, liela daļa pieņēma iecirkņos. Aptuveni piecdesmitajos gados šo ēku atjaunoja. Kāda nu toreiz bija situācija – cik ārstu, iedzīvotāju – un kādas vajadzības un iespējas, tādu arī poliklīniku atjaunoja, vēlāk uzcēla klāt vēl vienu ēku. Ir izstrādāts vecās ēkas piektā stāva renovācijas un izbūves atbilstoši administrācijas vajadzībām skiču projekts. Pašlaik tas ir Būvvaldē saskaņošanā. Pagaidām grūti spriest par izmaksām, bet tas noteikti nebūs lēti, jo jāveic plaši remontdarbi. Lai nesadārdzinātu šo ieceri, neplānojam uz piekto stāvu izbūvēt liftu, jo tur nebūs telpas speciālistiem, bet gan administrācijai. Tad ceturto stāvu, kurā pašlaik atrodas administrācija, varētu atvēlēt ārstniecības vajadzībām. Varētu iekārtot pieejamāku un patīkamāku dienas stacionāru. ◆
Foto: Raitis Puriņš
