Latviju šonedēļ apmeklēja vairāki prominenti viesi, taču vislielākā uzmanība, protams, tika pievērsta NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona vizītei, kurai vajadzēja iezīmēt šā brīža situāciju integrācijas politikā.
Latviju šonedēļ apmeklēja vairāki prominenti viesi, taču vislielākā uzmanība, protams, tika pievērsta NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona vizītei, kurai vajadzēja iezīmēt šā brīža situāciju integrācijas politikā. Arī šoreiz NATO Robertsona personā turpināja ieturēt diplomātisku kaprīzās līgavas tēlu, jo lielākas skaidrības par Latvijas iespējām pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei jau tuvākajā laikā nav. Taču koķetērija turpinās, jo iniciatīva grozīt vēlēšanu likumu no rekomendējošas NATO prasības, raug, kļuvusi par rekomendējoši obligātu: tas varot ietekmēt alianses lēmumu gada nogales galotņu saietā Prāgā, kur lems par jaunu kandidātvalstu uzaicināšanu iestāties aliansē.
Kaislības turpinās arī Latvijas Televīzijā (LTV) un ap to, kopš Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) par rupjiem pārkāpumiem reklāmas raidlaiku tirgošanā atstādināja ģenerāldirektoru R.Tjarvi. Visai šai epopejai īpašu gaisotni piešķir tas, ka ar līdzšinējo finansējumu LTV bankrots ir tikai pāris gadu jautājums. Principāli tiek pieļauti trīs iespējamie risinājumi: abonentmaksu ieviešana (Ls 0,6 no ģimenes), valsts dotācijas palielinājums un LTV2 iesaldēšana, lai varētu iztikt ar līdzšinējo finansējumu.
Savukārt Rīgas Domē turpinās Bojāra sociāldemokrātu un partiju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) brāļošanās svētki, jo tiek maksāti kārtējie mesli Bojāra jaunākā mēra krēslam. Proti, tuvākajā laikā tiks patriekti Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona izpilddirektori attiecīgi G.Grīnbergs un J.Aveniņš, lai dotu vietu PCTVL protežētajiem kandidātiem. Pamatots šāds lēmums tiek ar to, ka priekšpilsētu izpilddirektori ir M.Tralmaka vietnieki un līdz ar to pašvaldībai ir tiesības izsludināt konkursu uz šiem amatiem līdzīgi, kā tas bija ar galvenā izpilddirektora amatu. Taču būtībā netīro politisko spēlīšu dēļ divi profesionāli pilsētas administrācijas darbinieki zaudēs darbu.
Pasaulē turpinās olimpiāde, un daudziem tieši Soltleiksitijas notikumi ir pēdējo divu nedēļu galvenās ziņas. Taču visus šos interesantos notikumus nomāc kārtējie skandāli. Ceturtdien pat Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents L.Tjagačovs draudēja atsaukt savu komandu no olimpiskajām spēlēm, ja Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Ž.Roge neatrisinās problēmas, kas radušās pēc tiesnešu «neobjektīvajiem» lēmumiem daiļslidošanā, hokejā un distanču slēpošanā. Konflikts savu augstāko punktu sasniedza tad, kad Krievijas distanču slēpotājas L.Lazutinas dopinga pārbaudēs atklājās, ka organismā ir pārsniegts pieļaujamā hemoglobīna līmenis, ko var izraisīt aizliegtā preparāta EPO lietošana. Līdz ar to Krievijas izlase, kas bija galvenā pretendente uz zelta godalgām 4×5 km slēpošanas stafetē, tā arī neizgāja uz starta. Tagad gan jau ir zināms, ka prezidents V.Putins devis rīkojumu neatsaukt Krievijas komandu no olimpiskajām spēlēm.
Turpinās arī jaunā gadsimta ievērojamākā tiesas prāva Hāgā, kur S.Miloševičs tiek tiesāts par kara noziegumiem Dienvidslāvijas militārā konflikta laikā deviņdesmitajos gados. Dienvidslāvijas eksprezidents Hāgas kara tribunālā pirmdien turpināja savu pirmo aizstāvības runu, kurā paziņojis, ka Serbija neesot uzskatāma par karojošo pusi un konflikti uzkurināti no ārienes ar Rietumvalstu uzkundzēšanās politiku. S.Miloševičs sevi neatzīst par vainīgu kara noziegumos un uzsvēris, ka viņa mērķis vienmēr ir bijis atrast politisku risinājumu militārajiem konfliktiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.
Trešdien Krievijas Valsts dome izskatīja likumprojektu «Par Krievijas Federācijas pilsonību», kur otrajā lasījumā ar minimālu balsu vairākumu pieņēma labojumus, kas paredz obligātas krievu valodas zināšanas, saņemot Krievijas pilsonību. Interesanti, ka šajā sakarā notika plašas diskusijas, ka šādā veidā Krievija līdzināšoties Baltijas valstīm un viņu realizētajai valodas politikai, kuru Krievija ne vienreiz vien asi kritizējusi. Tomēr šoreiz saprāts guva virsroku pār principiem un tagad Krievijā, kā jebkurā citā normālā valstī, potenciālajiem pilsoņiem būs jāprot valsts valoda.
