Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāju Gintu Avotiņu, Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Auzu un Ozolnieku novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāju Uldi Gāli intervē Lāsma Antoneviča.
– Vai skolas jaunajam mācību gadam gatavas? Skolēniem nevajadzēs pārvarēt šķēršļus, lai iekļūtu iestādē, staigāt pa pieputējušiem gaiteņiem vai velti gaidīt skolotāju kādā klasē?G.Avotiņa: Lieli projekti, kas prasītu laikietilpīgu darbu, Jelgavas novada skolās šogad nebija plānoti. Vairāk veikti kosmētiski remonti, ko līdz mācību gada sākumam arī paredzēts pabeigt. Lielāki kapitālie remontdarbi notika Vircavā, Līvbērzē un Valgundē, lai pirmsskolas izglītībai iekārtotu papildu grupas. Runājot par pedagogiem – kur pēkšņi radās vajadzība, pamazām arī sameklējām. Grūtāk gāja ar pirmsskolas pedagogiem, bet nu laimīgi esam visus atraduši. Joprojām gan nepieciešams fiziķis Elejā. To meklējam jau trīs četrus gadus. Jāpiebilst, ka jaunajā mācību gadā mums būs viena jauna skolotāja Šķibes pamatskolā. Pašu audzinātā un izlolotā Jana Pogožeļska – kārtīga volejboliste un sporta deju dejotāja. Esam arī izmēģinājuši jauno direktoru rotācijas principu. Pēc vairāk nekā 40 gadu darba pedagoģijā atpūtā devās Svētes pamatskolas direktors Edmunds Misevičs. Viņa vietā no kolektīva neviena kandidatūra netika izvirzīta. Veiksmīgas sagadīšanās dēļ konkursā piedalījās Aizupes pamatskolas direktore Inga Jansone, kurai bija jāatgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma. Vai tad būtu prātīgi, ka Aizupes skolā īsā laika posmā atkal mainās vadītājs? G.Auza: Arī visas pilsētas skolas jaunajam mācību gadam būs gatavas un jau patlaban ir. Darbi šogad paveikti lieli un nozīmīgi. No pašvaldības budžeta šim mērķim būsim izlietojuši 850 tūkstošus latu. Esam skatījušies, lai izglītības infrastruktūra būtu droša, arī mūsdienīga un energoefektīva. Patlaban prioritāte ir mājturības un tehnoloģijas mācību priekšmets, kam piecās skolās tapušas un top attiecīga infrastruktūra. Esam ieguldījuši ēkās un kabinetos. Tālāk tie jāaprīko ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, iekārtām un inventāru. Vēl ir šī nedēļa, celtnieki strādā, un esam pārliecināti, ka visi darbi tiks padarīti. Jaunajā mācību gadā mums ir izmaiņas skolu administrācijā. 2. pamatskolā darbu sākusi jauna direktore, būs arī jauna vadītājas vietniece pirmsskolas izglītības iestādē «Vārpiņa». Zināma problēma pilsētā ir pirmsskolas skolotāji. Tā ir nepieciešamība ar perspektīvu. Patlaban izstrādājam tehnisko projektu jaunajai pirmsskolas iestādei. Kad pēc rekonstrukcijas ar 12 grupām tā vērsies vaļā, vajadzēs vismaz 24 pedagoģiskos darbiniekus, nerunājot par atbalsta personālu. U.Gāle: Teteles un Salgales pamatskolās darbi jau pabeigti. Garozas pamatskolā līdz 15. septembrim tiks remontētas tualešu telpas. Taču nodarbībām tas netraucēs, jo būs uzstādītas pārvietojamās tualetes. Skaidrs, ka nebūs pabeigts Ozolnieku vidusskolas augšējais stāvs. Tam termiņš ir gada beigas. Šajos divos gados izglītībā mūsu novadā veikti pamatīgi ieguldījumi, lai turpmākajos gados varētu tikai uzturēt un atjaunot. Uzcelta pilnīgi jauna pirmsskolas izglītības iestāde Ozolniekos, kapitāli izremontēts bērnudārzs Ānes ciemā. Ļoti ceram, ka cilvēki novērtēs, ka vide ir atbilstoša un interesanta, un vedīs savus bērnus. Runājot par skolotājiem, pievienojos iepriekš paustajam par pirmsskolas pedagogu problēmu. Jāpiebilst, ka arī mums ir izmaiņas administrācijā. Sakām paldies par darbu bērnudārza «Zīlīte» vadītājai Evijai Uzarei. Viņas vietā nākusi Maira Ezermane. Ozolnieku vidusskolā būs trīs «Iespējamās misijas» dalībnieki un vēl viena jaunā fizikas skolotāja.– Kāpēc ir problēma ar pirmsskolas pedagogiem? Kadru pietrūkst? Neapmierinošs atalgojums?G.Auza: Mans viedoklis, ka vainīga ir atalgojuma sistēma. Spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi, un skolotāju algas ir palielinātas, bet par 30 darba stundām ar desmit gadu stāžu un augstāko pedagoģisko izglītību tie ir 280 latu «uz papīra». Taču tas ir ne tikai ļoti radošs, bet arī grūts un atbildīgs darbs. U.Gāle: Tīri matemātiski parēķinot, iepriekš 255 latus izdalījām ar 21 kontaktstundu, kas ir vispārējo skolu skolotājiem, sanāk 12 latu par stundu, bet pirmsskolā, dalot ar 30, – astoņi lati, kaut gan prasības izglītībā ir tās pašas. Godīgi sakot, vienmēr esmu apbrīnojis skolotājus, kas strādā pirmsskolā. Tur vajag pamatīgu nervu sistēmu. Ja gribam, lai viņi strādātu grupā 40 stundu nedēļā, kas ļautu vairāk nopelnīt, pāris gadu laikā šie pedagogi būs izdeguši. Mēs gan pieliekam saviem pirmsskolas skolotājiem, bet kā tad būs ar skolu pedagogiem? Jāraugās sistēmiski. G.Avotiņa: 2009. gadā, kad samazināja algas, daudzi jauni cilvēki, kas mācījās par pirmsskolas pedagogiem, aizbrauca plašajā pasaulē meklēt citas darba iespējas. Šā gada sākumā arī mēs paaugstinājām pirmsskolas skolotāju atalgojumu, lai viņi būtu līdzvērtīgi ar pārējiem pedagogiem. Taču tīri fiziski nav šo cilvēku, kuri būtu uzaicināmi, – ar izglītību un praksi. Tā ir liela problēma. Mums ir nepieciešamība pēc jauniem pedagogiem gan Zaļeniekos, gan Glūdā un Svētē. – Vai būs kas atšķirīgs, jauns nākamajā mācību gadā?G.Avotiņa: Šajā gadā nopietni pievērsāmies materiālās bāzes veidošanai, liekot uzsvaru uz informācijas tehnoloģijām, jo viens no uzdevumiem ir strādāt inovatīvi ar jaunajām tehnoloģijām visās klasēs ar visiem bērniem. Tāpēc visas skolas nodrošinām ar interaktīvajām tāfelēm. Diemžēl ir tāda procedūra kā iepirkums, kad uz savas ādas dabūjam just konkurenci starp piegādātājiem. Cerēsim, ka otro reizi ar interaktīvajām tāfelēm ies labāk. Taču nav jēgas, ja ar tām nestrādā. Tāpēc šajā gadā mums ir vēl viens iepirkums. Visiem skolēniem un skolotājiem, kuri būs gatavi aktīvi strādāt ar uzdevumiem elektroniskajā vidē, pašvaldība uz gadu pērk licences. Organizējam arī kursus gan uzdevumu veidošanā, gan mācīšanā. Sadzīviski šogad izmaiņas tādas, ka piecus un sešus gadus vecie bērni, kā arī 1. līdz 4. klašu skolēni saņems brīvpusdienas.G.Auza: Arī pilsētā skolotājiem būs jauna mācību materiālā bāze. Tā tiek nemitīgi papildināta. Patlaban noslēdzies iepirkums, bet daļēji bez rezultāta – arī mums ir problēma iepirkt interaktīvās tāfeles. Ir finansējums, zinām ko un kāpēc gribam, bet dažādas procedūras bremzē šo procesu. Taču esam pārliecināti, ka pirmajā semestrī iepirkumam jābeidzas ar rezultātu. Esmu gandarīta arī par skolu vadītājiem, kuri saskata iespēju un mērķtiecīgi strādā, ka skolēni ar dažādām veselības problēmām tiek iekļauti mācību procesā. Šogad tā būs viena no prioritātēm – mācīties saprast, palīdzēt ģimenēm, veidot vidi un mācību materiālus iekļaujošajai izglītībai. Jau patlaban tiek meklēti risinājumi priekšmetos, kuros iespējams mācīties kopā, un licencētas jaunas programmas, kur skolēniem nepieciešams individuāls atbalsts. Labi piemēri ir Jelgavas 5. un 6. vidusskolā. Patlaban šajā jomā strādā arī 4. vidusskola. Viena no pirmajām audzēkņus veiksmīgi iekļāvusi Jelgavas 1. ģimnāzija. Šī skola šogad licencē arī divas jaunas profesionāli orientētas pamatizglītības programmas. Man ir prieks, ka uz vienu atnākuši 46, otru – 38 skolēni. Iespējams, ja tās būtu parastas programmas, audzēkņu būtu mazāk.U.Gāle: Arī mēs pērn Salgalē un Garozā sākām divas jaunas profesionāli orientētas programmas. Aizgāja labi. Ozolniekos patlaban ārkārtīgi svarīgs karjeras izvēles jautājums. No konsultācijām līdz prakses vietām. Tāpēc šajā jomā mēģināsim katrā skolā piesaistīt cilvēkus. Ņemot vērā, ka mācību iestādes ir nelielas, varētu taču katram audzēknim pateikt, kur viņam būtu labāk dzīvē startēt. Tas ir grēks, ka mēs to nedarām! Mazo skolu nākotni saskatu izglītības programmu dažādībā. Mēģināsim arī vairāk pastiprināt svešvalodu apguvi. Ja reiz mūsu beidzēji dodas meklēt darbu uz ārzemēm, lai viņi vismaz brauc ar valodas zināšanām.G.Avotiņa: Jelgavas novadā arī šajā gadā gan pirmsskolā, gan sākumskolā tiks mācīta svešvaloda, lai, sagaidot 3. klasi, neveidotos pārrāvums. Tomēr ceru, ka skolēniem tā būs vajadzīga tepat, Latvijā. Novadā esam būtiski attīstījuši patriotisko audzināšanu. Sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centru izveidojusies laba bāze jaunsargu kustībai. Šīs organizācijas mums jau ir deviņos pagastos. Tā ir nepiespiesta, brīva patriotiskā audzināšana. Nevis klasē, bet caur sevi un savu varēšanu. Arī ar pārgalvību, tomēr profesionālu instruktoru uzraudzībā. – Viens no jaunumiem pilsētā ir skolēnu apliecības. Citu pašvaldību vecāki, kuru bērni mācās Jelgavā, īsti nesaprot, kam šāda apliecība vajadzīga, ja viņiem nav paredzēta atlaide sabiedriskajā transportā. G.Auza: Jaunās apliecības ir ilgtermiņa projekts. Patlaban esam pašā sākumā. Sadarbībā ar šā produkta izstrādātājiem vēlamies pievērsties skolēnu drošības jautājumam. Piemēram, paredzēt iespēju ar apliecību fiksēt laiku, kad skolēns skolā ieiet un no tās iziet. Apliecība varētu kalpot arī kā norēķināšanās līdzeklis ēdnīcā, bet skaidrs, ka tas nebūs šā semestra jautājums. Jāsaprot, ka tas ir arī dokuments, kas apliecina piederību konkrētai skolai.– Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējo piecu gadu laikā Latvijā skolēnu skaits samazinājies par vairāk nekā 45 tūkstošiem. Ik gadu skolas zaudē ap desmit tūkstošiem bērnu. Kāda aina izskatās mūsu pašvaldībās, un vai tas nemudina veikt kārtējās reorganizācijas? G.Auza: Precīzs skolēnu skaits būs zināms 5. septembrī. Taču, salīdzinot ar maiju, jau redzam mīnus 300 skolēnu. Šī tendence ir stabila četrus gadus – no Jelgavas ik gadu pazūd ap 400 skolēnu. 2001. gadā bija desmit tūkstoši, patlaban – 6100. Tas ir būtisks samazinājums. Skolēnu skaits stabili turas pirmajās četrās klasēs. Negribu teikt, ka sevišķi labi izskatīsies 8. un 9. klases. Šogad 10. klasēs skolēnu skaits jau ir būtiski mazāks nekā 11. klasēs. Domāju, ka daudzi dodas apgūt profesionālo izglītību, un es to vērtēju kā pozitīvu tendenci. Patlaban neuzskatām, ka mums kāda skola būtu lieka. Jādomā vien, kā dažādot piedāvājumu.U.Gāle: Ozolnieku novadā ir līdzīgas tendences – pilna pirmsskola. Ja padarām pievilcīgu mācību procesu un vidi un viņus visus saglabājam, varam justies diezgan stabili. Nav jau mērķis visus ar ausīm dabūt vidusskolā. Taču vienmēr jādomā par kaut ko jaunu. Tāpēc ļoti gaidu, kad kāds uzdrošināsies pateikt, kas ir mazā skola, kāds būs atbalsts un vai tā vispār vajadzīga. G.Avotiņa: Arī Jelgavas novadā skolēnu skaits ik gadu samazinās par aptuveni trim četriem procentiem. Labi, ka tas nenotiek vienā vietā, bet katrā skolā no katras klases. Tas nav tik uzkrītoši, bet, saskaitot kopā, tendence tiešām ir biedējoša. Tomēr nekādas reorganizācijas vairs nav plānotas. Neredzam, ka vajadzētu kaut ko slēgt vai pārtaisīt. Arī filiāles atradušas savu vietu un pozīciju. Turamies pie tā, ka jābūt vismaz 100 bērniem, lai saglabātu patstāvīgu skolu. Runājot par pirmsskolu, mums ir vajadzīgas telpas skolās, kuras izvietotas vecās ēkās. Visspiedīgākā situācija ir Svētē, kur pirmkārt jāmeklē risinājums. Arī Aizupes pamatskolā, kur skolēnu šogad būs pat par desmit vairāk nekā pērn.– Pedagogi no Izglītības un zinātnes ministrijas saņēmuši labu ziņu, ka tiks paaugstināts atalgojums. Vai jau ir skaidrība, kādas tieši izmaiņas varētu būt mūsu skolotāju maciņos? Reti kurš taču saņem zemāko samaksu par likmi – 255 latus.G.Auza: Patlaban nevaru skaidri pateikt, par cik vēl pedagogu atalgojums varētu augt. Skaidrs, ka būtiski vairāk nebūs. Vispārējās un pašvaldības profesionālās izglītības iestādēs jau tagad algas likme vidēji ir 315 latu. Protams, mēs vēlamies, lai skolotāji saņemtu vairāk. Rēķinām un plānojam, bet viss saistīts ar bērnu skaitu, dažādiem koeficientiem un izglītības programmām. Mēs pilsētā piedāvājam plašus atbalsta pasākumus ģimenēm – pagarinātās dienas grupas, bibliotekārus, atbalsta personālu skolās. Arī tas ir saistīts ar algu fondu. Atalgojums līdz 280 latiem par likmi palielināsies mūsu internātskolu skolotājiem, kuri līdz šim saņēma 255 latus. Arī pirmsskolā maksimālo 273 latu vietā būs 280. Visu solīto saņems 33 skolotāji, kuri ieguvuši ceturto izglītības kvalitātes pakāpi, un pieci pedagogi, kuriem ir piektā pakāpe. Esmu pārliecināta, ka Jelgavā ir vairāk skolotāju, kuri varētu pretendēt uz ceturto pakāpi, bet viņi bijuši ļoti paškritiski. Tāpēc šajā pirmajā semestrī viņiem jāapliecina sava varēšana un jāsaņem šī pakāpe.U.Gāle: Ja skolotājiem būtu bijusi pārliecība, ka ceturtā un piektā kvalitātes pakāpe tiks saistīta ar procentiem, varbūt būtu lielāka atsaucība tās iegūt. Citādi – arī mums jāpilda Ministru kabineta noteikumi. Trijās Ozolnieku novada skolās, kur pedagogi saņēma no 245 līdz 255 latiem, pielikumam noteikti jābūt. Vai visa nauda aizies tikai šo noteikumu izpildei vai arī kaut kas paliks pāri, grūti pateikt. Ozolnieku vidusskolā likme bija ap 300 latu. Katrā ziņā vinnētāji ir tie, kam bija zemākās likmes. Pārējiem es nezinu, ko teikt. Droši vien nedaudz vīlušies būs bērnudārzu skolotāji, jo viņiem jau patlaban ir 300 latu. Dzirdējuši, ka būs klāt desmit procentu, viņi gribētu 330 latu, bet, šķiet, pašvaldība neko tādu nevarēs atļauties.G.Avotiņa: Jelgavas novadā ceturtā pakāpe ir trim skolotājiem. Jau pēc jaunā gada, pārskatot savus finanšu resursus, visās skolās tika noteikts, ka zemākā algas likme būs vismaz 270 latu. Ņemot vērā, ka skolēnu skaits samazinās, patlaban nezinām, par cik palielināsies summa uz vienu bērnu un kādas būs algas. Mazāk nebūs, bet negribu nevienam solīt, ka būs vairāk nekā pagājušajā mācību gadā.– Sabiedrība patlaban aktīvi diskutē, kas ir bezmaksas izglītība. Nupat aizgājis pat līdz tam, ka skolai bērni būtu jānodrošina ar zīmuļiem un penāļiem. Taču vecākus, šķiet, visvairāk uztrauc darba burtnīcu lielās izmaksas.G.Auza: Uzskatu, ka ministrijai būtu jānosaka, kas ietilpst bezmaksas izglītībā. Nepieciešams, ka šajā procesā līdzdarbotos profesionāļi, kas ikdienā strādā skolā. Savukārt par darba burtnīcām esmu runājusi ar savas pilsētas skolotājiem, un man viņi saka, ka pilnībā organizēt darbu bez tām nevar. Kaut vai tāpēc, ka 3., 6., 9. un 12. klasē notiek valsts pārbaudes darbi, kur skolēniem jāprot orientēties šajos uzdevumos, un darba burtnīcas šīs prasmes izkopj. Protams, nevajag arī pārspīlēt. Ja darba burtnīca nopirkta, tā jāizmanto. Nevar arī nopirkt vienu burtnīcu un kopēt. To neļauj autortiesību likums. Var gan izveidot uzskates sistēmu un šīs autortiesības nomaksāt, bet tad nepieciešams personāls, kas ar to strādātu. Piemēram, ir skolas, kur mācās sešas pirmās klases. Rezultātā varētu būt dārgāk. Jāskatās arī, kādas prasmes skolēnam iedodam. Piemēram, ļoti esmu par skaistiem un koptiem rokrakstiem. Šajā mācību gadā atgriezāmies pie tā, lai sākumskolā tos izkoptu. Nevis vienkārši aizpildītu laukumu. Taču pilnībā bez darba burtnīcām nav iespējams. Mācību grāmatu fonds gan mums faktiski ir nodrošināts. G.Avotiņa: Jelgavas novadā arī nekādas grāmatu pirkšanas nevar būt. Izņemot angļu valodā, kur grāmata darbojas vairāk kā darba burtnīca. Runājot par burtnīcām, gadu laikā no ministrijas veidojies uzstādījums – lai mācību līdzeklis tiktu atzīts par derīgu, tam jābūt trīs daļās, ieskaitot darba burtnīcu. Arī tajos priekšmetos, kur īsti nebija pamata to prasīt. Burtnīcai, protams, ir savi plusi. Nav jāpārraksta teksts, iespējams izmantot daudz vizuālā materiāla. Taču bērnam svarīgi arī veidot savu plānojumu un izkopt citas prasmes. Dažkārt vecāki saka – jā, pērkam bērnam darba burtnīcu, bet viņš to nepieraksta! Protams, ka nepieraksta, jo tā veidota, iekļaujot dažādu grūtību pakāpju uzdevumus. Līdz ar to, pērkot darba burtnīcu, vecāki pārmaksā vismaz par trešdaļu vai pat pusi. Tāpēc kā risinājumu redzu atgriešanos pie uzdevumu krājumiem. Ne tikai ar tekstiem, bet arī shēmām un kartēm, ko varētu pavairot, lai bērns rakstītu iekšā. Jā, gribētu arī, lai definē, kas ir mācību līdzeklis, kas nepieciešams mācību procesā un kas individuāli bērnam, lai viņš varētu sekot līdzi stundai. Ja skolēnam ideāla galva un viņš visu atceras, varbūt viņam nemaz nevajag to pildspalvu! Reizēm vecāki uzskata, ka varbūt akurāt apakšveļa nav jāpērk, bet sporta tērps un pārējie mācību līdzekļi gan. Kopš tiesībsargs uzstājies, ka valstij viss būtu jānodrošina par brīvu, man zvanījuši un ļoti tieši jautājuši – vai šogad mums bērnam nekas nav jāpērk? Tas radījis liekus asumus starp skolu un vecākiem, jo direktoriem taču tās naudas nav. U.Gāle: Uzmanīgi izlasīju tiesībsarga ziņojumu par bezmaksas izglītību. Viņš bija izdarījis ļoti labu darbu – salicis kopā visus likumus un atbildību. Tur bija arī pieņēmumi, ka valstij būtu jānodrošina ne tikai sporta, bet arī darba tērps. Ziņojums beidzās ar secinājumu, ka vismaz pusgada laikā jāvienojas ar ministriju un izglītības profesionāļiem, kas tad īsti ir mācību līdzeklis. Nezinu, kāds dundurs iekoda pēdējo dienu laikā šo jautājumu saasināt. Tiek pat mudināti tiesas darbi. Vai tā ir kāda uzmanības pievēršana? Taču kārtība Ozolniekos ir ļoti līdzīga. Paši skolotāji sanākuši kopā un izlēmuši, kādas darba burtnīcas vairāk vajadzīgas. – Pirmsskolā šis jautājums, kam īsti būtu jāpērk mācību līdzekļi, arī nav līdz galam skaidrs. Piemēram, Jelgavā dažos bērnudārzos vecākiem prasa iegādāties zīmuļus, krāsas un papīru, bet citos ne.G.Auza: Par to arī pārvaldē ar vadītājiem esam sprieduši. Obligātā izglītība sākas no piecu gadu vecuma. Taču arī tam bērniņam, kurš divu gadu vecumā sācis apmeklēt pirmsskolas iestādi, reizēm priekšā ir balta lapa, plastilīns vai citi materiāli. Zinu, ka iestādes iedod vecākiem sarakstus, aicinot to visu nopirkt. Esmu lūgusi iestāžu vadītājiem izvērtēt, cik tas viss nepieciešams. Skaidrs, ka bez tā nevar, bet jādomā, lai šie tēriņi neatstātu ģimenes makā lielu robu. Patlaban izstrādājam 2013. gada budžeta projektu un kopā ar metodisko komisiju vadītājiem vērtējam, cik kurā priekšmetā kas vajadzīgs. Katrai iestādei jau pastāv savs neliels budžets, bet ir lietas, kur jālūdz ģimeņu atbalsts. Prieks, ka vecāki iesaistās pirmsskolas izglītības pakāpē.G.Avotiņa: Priecājamies, ka mūsu budžets pildās labāk, nekā plānots. Līdz šim tas nosedzis tikai svarīgākās lietas. Nākamajā skatīsies, ko varēsim iedot tieši materiālās bāzes uzlabošanai pirmsskolas izglītībā. Jā, visi gribam, lai būtu mūsdienīgāk un krāšņāk, bet tas, protams, maksā. Jautājums vecākiem – vai viņi to var savam bērnam sagādāt?
