Nesamierinādamās ar domes lēmumu, kas neatbalstīja tirgus statusa piešķiršanu platībai Ausekļa ielā, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības un kas atrodas blakus līdzšinējam pašvaldības jeb rūpniecības preču tirgum.
Nesamierinādamās ar domes lēmumu, kas neatbalstīja tirgus statusa piešķiršanu platībai Ausekļa ielā, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības un kas atrodas blakus līdzšinējam pašvaldības jeb rūpniecības preču tirgum, zemes īpašniece Silvija Zemīte ar «Zemgales Ziņu» starpniecību rakstīja atklātu vēstuli Jelgavas domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam . Tā kā reakcija no pilsētas mēra puses izpalika, bet Zemītes kundze tomēr vēlējās saņemt atbildi, lietas apstākļus izzināt centās «Zemgales Ziņas».
S. Zemītei piederošā zeme, uz ko īpašumtiesības atjaunotas vairāk nekā pirms gada, joprojām netiek efektīvi izmantota. Sākotnējo īpašnieces piedāvājumu – nomāt zemi autostāvvietas vajadzībām – dome noraidījusi. Divarpus mēnešu garumā ieilgušo atbildes gaidīšanu domes priekšsēdētājs U. Ivans skaidroja ar nepieciešamību veikt aprēķinus. Pat visvienkāršākajā gadījumā, kad jautājuma izskatīšanā nevienam dienestam neesot veicamas nekādas aplēses un saskaņošanas, ierosinātājam esot jārēķinās vismaz ar mēnesi. Konkrētajā gadījumā, lai autostāvvieta domei neradītu zaudējumus, secināts, ka par katru stāvvietu stundā iekasējami 40 santīmi. Bet Jelgavas situācijā autostāvvieta visticamāk būtu tukša – mašīnas tiktu novietotas vienkārši uz ielām. Tāpēc, lai laukuma nomāšanai lieki nebūtu jānovirza līdzekļi un neciestu sociālā, kultūras vai kāda cita sfēra, S. Zemītes zemes nomāšana atzīta par neizdevīgu. Acīmredzot arī pati īpašniece nonākusi pie analoga atzinuma, ka no stāvlaukuma peļņa nav gaidāma un arī pašai to nav vērts ierīkot. Attiecībā uz to, ka pašvaldības tirgus vēl divus mēnešus pēc īpašumtiesību atjaunošanas turpinājis izmantot S. Zemītes zemi, U. Ivans atgādināja, ka šīs attiecības regulē Civillikums, bet šinī sakarā sev adresētu īpašnieces vēstuli sakās neesam redzējis. S. Zemītei mērs solījis jautājumu atkārtoti precizēt un kļūdas gadījumā nomas naudu atmaksāt. Savukārt asfalta privatizācija notikusi nevis saskaņā ar asprātīgi pieņemto domes lēmumu, kā to traktējusi atklātās vēstules autore, bet sekojot likumam par zemes reformu, kas būves (asfalts, kas uzklāts saskaņā ar projektu, par tādu atzīstams) pārdošanas gadījumā zemes īpašniekam paredz pirmpirkuma tiesības. Turklāt atšķirībā no pārējiem privatizētājiem pirmpirkuma tiesību izmantotājiem norēķināšanās izdarāma ar sertifikātiem, skaidrā naudā apmaksājami tiešie privatizācijas izdevumi. S. Zemīte bijusi neprecīza apgalvojot, ka pašvaldības tirgus darbojies bez tirgus statusa, un traktējot deputātu nostāju sava īpašuma apsaimniekošanas jautājumā. Deputāte Velga Vilciņa «Ziņām» norādīja, ka viņas nostāja par tirgus statusa piešķiršanu Ausekļa ielas zemes gabaliem bijusi pozitīva.
Dome tirgus statusa un citu ar S. Zemītes īpašumu saistītu jautājumu pieņemšanā vadījusies pēc Ministru kabineta tirdzniecības noteikumiem un citiem likumaktiem. Pretējā gadījumā, kā teica U. Ivans, Anatolijs Gorbunovs, vides un reģionālās attīstības ministrs (viņam, Cilvēktiesību aizsardzības birojam un citām institūcijām S. Zemīte arī rakstījusi), būtu norādījis uz lēmumu nelikumību. Taču no cilvēciskā viedokļa, pilsētas galvenā arhitekta Kaspara Riekstiņa vārdiem runājot, dome apliecinājusi savu nekonsekvenci. Aizbildināšanās ar vēl kāda tirgus pastāvēšanas nelietderību Jelgavā atzīstama par pārāk formālu iemeslu. Tāpat operēšana ar gaidāmajām valdības lēmumu izmaiņām. Ja jau tirgus uzskatāms par nelietderīgu, kāpēc uz zemes gabala tika atļauta tirdzniecības kiosku uzstādīšana? Ja arī, kā U. Ivans saka, solījumi par tirgus statusa piešķiršanu zemes placim nekad nav izskanējuši, S. Zemīte acīmredzot cerējusi, ka situācijā, kad «a» jau pateikts, sekos arī «b». Taču tas nav noticis. Protams, vienīgā atšķirība starp tirdzniecības kiosku un vietu, kurai piešķirts tirgus statuss, ir tā, ka pēdējā tirgoties ļauts arī fiziskām personām ar patentiem. Kiosku gadījumā to uzstādītājiem nepieciešams izveidot savus individuālos uzņēmumus vai SIA, ko vairums S. Zemītes zemes potenciālo apsaimniekotāju jau izdarījuši. Bet ne jau visi potenciālie tirgotāji rocības dēļ uz karstām pēdām var atļauties izveidot savu uzņēmumu. Šie cilvēki ir vienkārši piesmieti. Nopietnākas saimnieciskās darbības pieredzes gadījumā arī pati īpašniece var kļūt par juridisku personu, izīrēt telpas kiosku lietotājiem vai pieņemt viņus darbā un tirgoties. Arī tas nav noticis.
Bet ne jau tikai pretsparu vien no domes puses īpašniece sagaidījusi. Šā gada februārī, kad ne jau S. Zemītei, bet domei iedzīvotāji pārmeta par būdeļnieku svētkiem tirgusplacī, pilsēta zemes īpašniecei tomēr nāca pretī. Lai novērstu konfliktsituāciju, arhitekte ar profesionālu padomu palīdzēja saglābt stihiski savesto bēdīgā paskata būdeļu ārējo veidolu un izvietojumu. Maija sākumā dome atcēla februāra rīkojumu par būdu piespiedu novākšanu. Pašreizējo attiecību gadījumā īpašniecei būdas visticamāk nāktos aizvākt un vēl soda naudu samaksāt. Iespējams, dome ieinteresēta, lai maksimāli labi klātos pašvaldības tirgum. Arī «Tonusa» tirgum, ko vada domnieks Jānis Ozoliņš. Savukārt pasīvākā domnieku daļa, šķiet, īpaši neiedziļinoties lemjamo jautājumu būtībā, mehāniski pieslejas aktīvāko deputātu viedoklim. Bet kāds tas ir, atkarīgs no interešu konfliktā iesaistīto pušu argumentācijas spēka un saimnieciskās darbības sfēru pārzināšanas.
Kopumā tirgus statusa jautājumā var izteikt tikai viedokļus. Spriedums, kā tas civilizētā pasaulē pieņemts, likumīgā ceļā rodams vienā instancē – tiesā.
