Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, Jelgavā privatizācijai nododamas 557, rajonā – 384 dzīvojamās mājas.
Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, Jelgavā privatizācijai nododamas 557, rajonā – 384 dzīvojamās mājas.
Attiecībā par līdz šim paveikto Jelgavā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Ziedoņa Ziediņa vērtējums ir samērā pieticīgs.
Kaut kas gan tiek darīts, taču Jelgava ar aktivitātēm neizceļas. Padarītā apjomi ir mazāki nekā valstī vidēji. Tā kā pašvaldībām īpašumu sakārtošana ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, domei tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, Z.Ziediņš teica tikšanās reizē ar domes amatpersonām.
Jelgavā līdz šāgada jūnijam privatizācijai nodotas 92 mājas jeb 16,11 procentu no kopskaita. Šis rādītājs raksturīgs arī pārējām lielākajām Latvijas pilsētām, bet valstī kopumā privatizācijai nodoti 28,75 procenti namu. No 15175 dzīvokļiem mūsu pilsētā privatizēti 516. Tanī skaitā paātrinātā kārtībā – 199, desmit gadījumos veikta brīvo dzīvokļu izsole. Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Jelgavā īpašumā nodoti 2570 dzīvokļu.
Sagatavošanas posmā pasūtīts 213 zemes piesaistes projektu, kas aptver 37,3 procentus no apjoma. No tiem izpildīti 176 projekti. Zemesgrāmatā no 132 pieteiktajām reģistrēts 120 māju.
Augstākminētie dati liecina, ka Jelgavas dzīvojamo māju privatizācijas komisija subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ līdz likumā noteiktajam termiņam nespēs sagatavot un nodot privatizācijai visas dzīvojamās mājas. Tādējādi iedzīvotājiem, kas privatizācijas ceļā vēlas kļūt par īpašnieku, nevajadzētu laist garām paātrinātās dzīvokļu privatizācijas iespēju.
Rajonā privatizācija sākta 15 pašvaldībās no 17. Sagatavošanās posms nav sākts Platones un Sesavas pagastā. Neviena dzīvojamā māja privatizācijai nav nodota jau minētajos, kā arī Glūdas, Sidrabenes, Vilces un Zaļenieku pagastā. Tajā pašā laikā Cenu pagastā jau privatizēti gandrīz 65 procenti dzīvokļu, bet Elejā un Ozolniekos attiecīgi 37 un 60 procentu. Kopumā rajonā privatizācijai nodotas 90 no 384 mājām jeb 23,94 procenti. Privatizācijas sagatavošanas izdevumus Centrālā privatizācijas komisija rajonā apmaksājusi nepilnu 19 tūkstošu latu apmērā. Savukārt pilsētā šie izdevumi nav apmaksāti, kā arī nav kreditēts privatizācijas sākšanas posms (kopš 1996. gada no dzīvojamo māju privatizācijas Jelgava tālākai šā procesa nodrošināšanai ieguvusi nepilnus 129 tūkstošus latu).
Uz klasisko jautājumu par katra konkrētā dzīvokļa privatizācijas labumiem, neskaitot nesakārtoto komunikāciju mantojumu, Z.Ziediņš līdztekus tiesībām rīkoties ar savu īpašumu, kreditēšanas un citām iespējām norādīja uz līdzdalību māju kopapsaimniekošanas struktūras veidošanā. Patīk tas kādam vai ne, taču ir naivi cerēt uz namu pārvalžu rosīšanos. Tās saglabās līdzšinējo (vieta, kur aiziet pasūdzēties, nevis gaidīt kalnu gāšanu) statusu. Un, jo aktīvāki būs nama apsaimniekotāji, jo lētāk izmaksās mājas apsaimniekošana. Tiesa, praksē šiem klasiskajiem atzinumiem bez novirzēm iemiesoties traucē likumu nepilnības pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Arī citādi namu apsaimniekošanas sabiedrību pieredze pie mums pagaidām ir visai pieticīga, toties pamatīgas pārmaiņas ir vērojamas Igaunijā, kopš tur pēc privatizācijas mainījies daudzdzīvokļu māju statuss. Liepājas piemēra minēšana, izrādās, nav tas veiksmīgākais variants, jo piejūras pilsētā dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrību veidošanas ziņā grūtību nav mazāk kā citviet.
Šobrīd, noslēdzot ķīlas līgumu vai pirkuma līgumu ar apgrūtinājumu parāda apjomā, iespējama ir arī to dzīvokļu privatizācija, kuru īrniekiem sakrājies lielāks vai mazāks komunālo maksājumu parāds. Tas varētu būt viens no piemērotākajiem variantiem, kā ietekmēt parādniekus.
Dzīvojamo māju privatizācijā īpaša ir «Latvijas dzelzceļam» piederošo namu tēma. Nupat no 2100 šai akciju sabiedrībai valstī piederošo māju privatizācijai atdotas 350. Tanī skaitā arī nami Jelgavā. Bet, kamēr nav veikta pilnīga saskaņošana, konkretizēt Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nodoto māju sarakstu ir pāragri. Taču citos «Latvijas dzelzceļa» namos esošo dzīvokļu privatizētgribētājiem Z.Ziediņš iesaka tikvien kā aktīvi rakstīt vēstules akciju sabiedrības vadībai. Viņam pašam ar līdzīgiem sūtījumiem sakrāti jau vismaz divi koferi, bet rezultātu pagaidām nav nekādu.
