Vairāki desmiti Pulkveža Oskara Kalpaka ielas 35 un 35A daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieku pērn decembrī parakstīja pilsētas domei adresētu vēstuli, kurā lūdza rast iespēju atļaut gājējiem šķērsot privātu zemesgabalu, pa kuru agrāk pa taisno varēja nokļūt uz Zirgu ielas. Pašvaldība atbildēja, ka šo jautājumu atrisināt nevar. Kompromisu varētu rast zemes īpašnieka un māju iedzīvotāju dialogs.
Problemātiskajam «zemes šaurumam» – septiņu soļu platajai spraugai starp veikalu un kafejnīcu «Pavasar’s», kas agrāk kalpoja par gājēju eju, – jau vairāk nekā gadu priekšā stāv pusotru metru augsti metāla vārti, kuriem piekārta atslēga. Pērn veikals «Pavasar’s» tika likvidēts, tādēļ aizslēgtajā apmēram trīsdesmit kvadrātmetru lielajā zemes pleķītī nekas nenotiek.
Privātīpašnieku nevar ietekmēt
Pagalmā satiktie Kalpaka ielas 35 daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji teic, ka aizslēgtie vārti, kas neļauj iziet uz Zirgu ielu, spiež viņus ceļu uz pilsētas centru mērot caur Stacijas ielu. Tādējādi māju galu iedzīvotājiem līkums vienā virzienā sanāk aptuveni 150–200 metru. Cienījamu gadu kundze, kas šajā jautājumā bija iegriezusies redakcijā, atzina – gan viņai, gan kaimiņiem iet šo līkumu nav viegli. «Mājās Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 35 un 35A ir 180 dzīvokļu. «Sevišķi jau tie, kuri dzīvo tuvāk Zirgu ielai, šo līkuma mešanu uz Staciju ielu izjūt ļoti. Nedēļā sakrājas lieki kilometri,» saka kundze, kura pārvietojoties lieto spieķi. Pilsētas pašvaldības pārstāvji skaidro, ka šajā jautājumā palīdzēt nevar, jo zeme agrākajā gājēju ejā ir privāta.
Ar vienu izeju uz ielas jāpietiek
Pilsētas eksmērs Uldis Ivans, kura varas laikā tika pieņemts lēmums par arī minētā zemesgabala privatizāciju, atzīst – bieži vien šos jautājumus risināt bija ļoti problemātiski. «Likums aizliedza atdot vecajiem īpašniekiem zemi, kas atradās zem Latvijas pilsoņu privātmājām. Taču attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām likums bija veco zemes īpašnieku pusē. Mēs centāmies mantiniekus pierunāt ņemt kompensācijai zemi citviet, bet bieži vien tas neizdevās. Atbilde tad bija šāda: «Mans tēvs ir pircis tieši to zemi, un tieši to arī man vajag», atceras U.Ivans. Viņš piebilst, ka likums nosaka – mājas iedzīvotājiem jābūt pieejai pie vienas publiskas ielas (šajā gadījumā tā ir Stacijas iela). Pieejas nodrošināšana pie otras ielas nav obligāta. U.Ivans domā, ka problēmsituāciju var risināt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji un privātās zemes īpašnieks. «Pašvaldība, kas tagad aktīvi darbojas daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošanas lietās, manuprāt, var lūkot palīdzēt risināt jautājumu tikai tad, ja paši iedzīvotāji ir aktīvi,» spriež U.Ivans.
Lai lemj jaunais veikalnieks
Zemes un veikala īpašniece Maringa Stepēna «Ziņām» atklāja, ka pārdesmit kvadrātmetru lielo zemesgabalu nevēlas ne pārdot, ne izīrēt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, jo tas ir vajadzīgs veikala funkcionēšanai. «No Valsts darba inspekcijas reiz saņēmu brīdinājumu par to, ka gājēji iet bīstami tuvu vietai, kur no automašīnas tiek izkrautas preces,» atceras M.Stepēna. Viņu vēl vairāk uztrauc tas, ka daži caurgājēji veikala miskastēs meta savus atkritumus. «To nevar noliegt, jo tas ir ierakstīts novērošanas kamerās,» piebilst M.Stepēna. Caur zemes šaurumu uz veikalu nākuši labi ja desmit pastāvīgie pircēji, tādēļ ienākumi nesedz vietas sakopšanas un atkritumu izvešanas izdevumus. M.Stepēna uzskata, ka uz šo problēmu citādi varētu skatīties veikala jaunais īrnieks. «Ir pieteicies uzņēmējs, kas grib šeit atvērt veikalu. Domāju, jau vasarā tas atkal būs atvērts. Tad lai viņš arī izlemj, vai vārtus agrākās gājēju ejas priekšā turēt ciet vai vaļā,» spriež M.Stepēna.
