Sadzīves atkritumu izvešana no pilsētas privātmājām, precīzāk, individuālā dzīvojamā sektora apsaimniekošana komunālo pakalpojumu uzņēmumam «KULK» pēdējos gados sagādājusi problēmas ne vien iedzīvotāju neatsaucības, bet arī likumu trūkuma dēļ.
Sadzīves atkritumu izvešana no pilsētas privātmājām, precīzāk, individuālā dzīvojamā sektora apsaimniekošana komunālo pakalpojumu uzņēmumam «KULK» pēdējos gados sagādājusi problēmas ne vien iedzīvotāju neatsaucības, bet arī likumu trūkuma dēļ.
Taču arī šobrīd, kad ar likumu noteikts, ka visi atzīstami par sadzīves atkritumu ražotājiem un ir atbildīgi par iesaistīšanos (saimniecības izmaksu segšana) pašvaldības pasākumos, kas veic atkritumu apsaimniekošanu, rezultāts vairāk atkarīgs no uzņēmuma mērķtiecības.
Līgumu skaits pieaug lēnām
Pēc šiem pasākumiem KULK sadzīves atkritumu apsaimniekošanā aktivizēts darbs ar privātmāju īpašniekiem. Proti, darbā pieņemts atsevišķs darbinieks, kura uzdevums ir ar attiecīgu informācijas paketi apmeklēt privātmājas un iepazīstināt iemītniekus ar sadzīves atkritumu uzkrāšanas iespējām (plastmasas maisos vai konteineros) un pakalpojumu izmaksām.
Pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem iedzīvotāju pārliecināšanas rezultātā māju īpašnieku skaits, ar kuriem noslēgti līgumi un kuri reāli apsaimnieko atkritumus, kā arī ar kuriem tiek veikti norēķini, no 23 procentiem palielinājies apmēram līdz 33 procentiem. Kopumā apmeklētas un novērtētas gandrīz divi tūkstoši pilsētas privātmāju (no pieciem tūkstošiem). Vidēji mēnesī atkritumu izvešanu bez jau noslēgtajiem līgumiem izdodas legalizēt vēl kādās simts privātmājās.
Piedāvā dažādus variantus
Taču, kā norāda KULK atkritumu saimniecības nozares vadītājs Alvils Grīnfelds, tikai ceturtā daļa namīpašnieku piekrīt savu atkritumu apsaimniekošanai oficiālā ceļā. Pārējie, neiedziļinoties jautājuma būtībā, uz karstām pēdām atbild, ka viņu mājās atkritumu nav. Tālākais saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ir Municipālās policijas kompetencē. Tiesa, soda sankcijas netiek piemērotas pirms attiecīgās mājas apmeklējuma, īpašnieku pārliecināšanas mēģinājuma un situācijas novērtēšanas.
Lai paplašinātu klientu loku, komunālo pakalpojumu uzņēmums papildus iegādājies 120 litru plastmasas konteinerus uz riteņiem atkritumu uzkrāšanai privātmāju sektorā. Par šā tipa konteinera izvešanu jāmaksā 1,08 lati (par reizi). Lētāks ir plastmasas maisu variants, par ko jāmaksā 41 santīms. Daudzstāvu namu masīvu tuvumā esošo privātmāju iemītniekiem tiek piedāvāts līgums par lielo namu konteineru izmantošanu. Iespējami arī citi varianti.
Likums dedzināšanu aizliedz
Liela daļa individuālo māju iemītnieku, kaut arī aizbildinās ar atkritumu trūkumu, reāli tos vai nu aprok vai arī sadedzina. Pēdējiem Alvils Grīnfelds atgādina ne vien to, ka likums «Par sadzīves atkritumiem» to dedzināšanu aizliedz , bet arī to, ka šovasar aktuāls kļuvis dioksīna jautājums. Bez padziļinātām ķīmijas zināšanām tā patieso nozīmi izprast nav viegli, taču sadzīves atkritumu sadedzināšana šim nolūkam neparedzētās vietās videi nodara patiesi nopietnu ļaunumu. Dedzinot jebkuru papīru vai kartonu, kura balināšanā izmantots hlors, kā arī polivinilhlorīda iesaiņojuma materiālus un dažādus plastmasas izstrādājumus, kuru sastāvā ir hlors vai tā savienojumi, degšanas procesā, hloram sajaucoties ar skābekli, gaisā izdalās patiesi indīga un kaitīga viela – dioksīns. Šīs tehnoloģijas kaitīgums atklāts septiņdesmitajos gados, kad Eiropā plaši praktizēta atkritumu sadedzināšana dažādās krāsnīs. Tikai pēc ļaundabīgo saslimšanu cēloņu pētīšanas un dūmgāzu sastāva analīzes konstatēta savstarpējā saistība. Pētnieku dati arī apliecinot, ka augstākminēto hloru saturošo izstrādājumu dedzināšanas rezultātā gaisā izdalās miljons reižu indīgāki savienojumi, nekā kurinot malku. Bez dioksīna gaisā izdalās arī slāpekļa savienojumi, kas nelabvēlīgi ietekmē ne vien cilvēku veselību, bet arī veicina skursteņu un citu mūrētu detaļu sagrūšanu.
Vai tā nav viela pārdomām, pirms it kā nevainīgi pastiepjam roku ar kādu iesaiņojamo plēvi, plastmasas kārbu vai papīra izstrādājumu uz krāsns mutes pusi?
