«Kad pašvaldība atvēra bērnudārzu «Ķipari», no mums uzreiz aizgāja 50 bērnu. Bija tāds brīdis, kad domāju – ko mēs te vispār vairs darām! Patlaban atkal klīst runas, ka Dome pirks bērnudārzu. Tas mūsu sektorā izraisīs lielu šūpošanos, jo nenovēršami aizies bērni,» sarūgtināta privātās pirmsskolas izglītības iestādes «Rūķu māja» vadītāja Biruta Briede.
Pašvaldība atklāj, ka tiešām apzina ēkas, kurās nākotnē varētu būt bērnudārzs. Taču noraida neoficiāli dzirdēto, ka varētu pārņemt privāto izglītības iestādi «Pīlādzītis». Privātās pirmsskolas izglītības iestādes «Saulītes rakari» vadītāja Ilze Tomašūna stāsta, ka runas par iespējamo «Pīlādzīša» pirkšanu izskanējušas šomēnes un radījušas lielu satraukumu privātajos bērnudārzos, kas cīnās par savu eksistenci. Bažas raisījis ne tikai fakts, ka šādi plānots palīdzēt atrisināt vienas konkrētas privātās izglītības iestādes finansiālās problēmas, bet ideja kā tāda. Vēl viena pašvaldības bērnudārza parādīšanās nozīmētu audzēkņu aizplūšanu no privātajām izglītības iestādēm, jo šajā ekonomiskajā situācijā daudzi vecāki ar grūtībām spēj samaksāt augsto maksu. Pilsētas privātajos dārziņos kopā ar ēdināšanu tā sasniedz aptuveni 100 latu mēnesī.Audzēkņu skaits strauji sarucis«Patlaban nav skaidrs, kāda būs privāto bērnudārzu attīstība Jelgavā. Nezinām, vai mums vienā brīdī nepateiks – paldies, jūsu pakalpojumi vairs nav nepieciešami! Šo jautājumu pašvaldībā vajadzētu risināt mums visiem kopā. Lai varam plānot savu darbību,» norāda «Saulītes rakaru» vadītāja. I.Tomašūna atklāj, ka parasti, pienākot rindai uz pašvaldības dārziņu, vecāki arī izmanto šo iespēju. Tādējādi izglītības iestāde, kas paredzēta 128 audzēkņiem, kļūst aizvien tukšāka. Šajā mācību gadā «Saulītes rakarus» apmeklē 48 bērni. Tas ir mazākais audzēkņu skaits kopš dārziņa pastāvēšanas. Vecāki par vienu bērnu mēnesī maksā 48 latus un 1,80 latu katru dienu par ēdināšanu. I.Tomašūna spriež, ka situāciju ar brīžam pustukšajiem privātajiem bērnudārziem varētu atrisināt, ļaujot vecākiem izvēlēties atstāt bērnu privātajā dārziņā, ja arī pienākusi rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi. Šādā gadījumā viņi varētu nemaksāt saimniecības naudu. To segtu pašvaldība. Taču, kā atzīst pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja, aprēķini liecina, ka patlaban tas finansiāli nav iespējams un arī nākotnē pilnībā neatrisinātu bērnudārzu rindu. Tajā uz šo gadu bija reģistrēti 812 bērnu. Savukārt privātajos dārziņos ir aptuveni 300 brīvu vietu.Vecākiem grūti samaksātAudzēkņu ziņā nedaudz vieglāk klājas privātajam bērnudārzam «Rūķu māja». Patlaban pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē 85 bērni. Vidēji šāds skaits bijis visus desmit gadus, kopš bērnudārzs pārgājis privātā pārvaldībā. Tomēr arī šajā dārziņā vērojama liela bērnu mainība, jo ne visiem vecākiem «pa kabatai» samaksāt 70 latu un vēl pusotru latu dienā par ēdināšanu. No šiem līdzekļiem tāpat tiek maksātas algas pedagogiem un darbiniekiem. Valsts dotē vien tos skolotājus, kuri māca piecus un sešus gadus vecos bērnus. Tāpēc katrs finansiālais atbalsts ir nozīmīgs un sarūgtina doma, ka kāds šo trauslo situāciju varētu sašūpot, atzīst B.Briede.Apzina visas iespējasPrivātās izglītības iestādes «Pīlādzītis» valdes priekšsēdētāja Tamāra Salmiņa noraida, ka bērnudārzu varētu pārdot vai iznomāt pašvaldībai. G.Auza stāsta, ka patlaban tiek rūpīgi izvērtētas visas iespējas, lai mazinātu rindas uz bērnudārzu un attīstītu pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu atbilstoši pieprasījumam. Tāpēc tiek pārbaudītas visas pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas, kuras nepieder pašvaldībai un kurās nenorit izglītības process. Konkrēts lēmums par kādu no tām vēl nav pieņemts, nav arī zināms, cik šāds solis pašvaldībai varētu izmaksāt. Pilsēta ik mēnesi privātajiem dārziņiem nodrošina līdzfinansējumu par katru izglītojamo 55 latu apmērā. Nākamgad to plānots palielināt līdz 75 latiem (mudinot privātos bērnudārzus vienlaikus samazināt saimniecības naudu). Dome par to lems 2012. gada janvārī.
