Blaumaņa ielas 10. mājas iedzīvotāji jau pirms pusotra mēneša sākuši celt trauksmi sakarā ar neapmierinošo dzeramā ūdens kvalitāti.
Blaumaņa ielas 10. mājas iedzīvotāji jau pirms pusotra mēneša sākuši celt trauksmi sakarā ar neapmierinošo dzeramā ūdens kvalitāti.
Vides un veselības centra laboratorijas vadītājs un šīs mājas iedzīvotājs vienā personā Jānis Kazerovskis «Ziņām» teica, ka sanitārās inspekcijas veiktie analīžu dati liecinot, ka pārtikā aukstais ūdens nav lietojams. Proti, ūdens cietības norma esot 8 9 miligramekvivalenti uz kubikcentimetru, bet minētajā namā tā esot daudzas reizes mazāka, tikai 0,5 līdz 1. Ūdenī esot arī paaugstināts Ph līmenis (7 vietā 8). Agrākajos laikos šādā gadījumā, pēc J.Kazerovska domām, ūdensvads jau sen būtu noslēgts. Taču šajos laikos tas acīmredzot neesot nekas.
Ūdensvada un kanalizācijas pārvalde šajā gadījumā vainojama neesot, jo pirms ieejas mājā ūdens kvalitāte esot atbilstoša normām. Iespējams, notiekošais saistāms ar siltumtīkliem un pagājušā oktobrī uzstādīto siltummezglu.
Nama iedzīvotāji ar sūdzībām par ūdens kvalitāti griezušies sanitārās inspekcijas Jelgavas nodaļā, ne vienreiz vien 3. namu pārvaldē, arī nekustamā īpašuma pārvaldē un siltumtīklu uzņēmumā. Taču vēl joprojām viņiem nav izdevies sagaidīt kādu rīcību un stāvokļa uzlabošanos. Joprojām ūdens esot glums, pēc mazgāšanās daudziem iedzīvotājiem uz ādas parādoties izsitumi, pēc veļas mazgāšanas rokas paliekot jūtīgas. Arī šajā ūdenī vārītā zupa esot rūgta. Ja vidēji ģimenē rēķina trīs cilvēkus, Blaumaņa ielas 10. mājā ūdens kvalitātes pārbaudījumiem uz savas ādas pakļauti vairāk nekā 150 pilsētnieku.
Ja ūdens būtu mīkstināts ar filtru palīdzību, diez vai būtu tik ļauni. Šajā gadījumā tam acīmredzot pievienotas kādas ķīmiskās vielas, domā J.Kazerovskis. Viņu baidot mājā izplatījušās baumas, ka ūdens mīkstināšana veikta, lai neaizsērētu caurules.
Jābrīnās, kā pēc kā tāda mājā ir iedzīvotāji, kas pat bez jebkādas apstrādes turpina (protams, ne jau visi) izmantot ūdeni dzeršanai, ēdiena gatavošanai. Ja tas «velns» ir tik melns, kā to zīmē, šāda rīcība šķiet līdzinās lēnai sevis pašiznīcināšanai. Un neraugoties ne uz kādām pakļautībām un funkciju sadalījumiem briesmu gadījumā tomēr nevarētu apmierināties vien ar telefoniskiem signāliem. Taču līdzšinējie fakti vienaldzīgās attieksmes (ne tikai amatpersonu) paēnā tikai turpina apaugt ar relatīviem minējumiem.
Sanitārās inspekcijas Jelgavas nodaļas vadītāja Airisa Lapiņa pirmdien «Ziņām» teica, ka ūdens mikrobioloģiskās un bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst dzeramā ūdens valsts standartiem. Nedaudz izmainīti esot ķīmiskie rādītāji jeb Ph līmenis. Arī viņa norādīja, ka vaina acīmredzot meklējama siltumtīklos, un piebilda, ka nupat grasījusies sazināties ar šī uzņēmuma vadītāju.
Gribot negribot pēc šādas piebildes jāsāk domāt, ka kaut vai formāli uz amatpersonu iedarbojies ceturtās varas sindroms. Diemžēl, tas acīmredzot arī viss, jo nākamajā dienā siltumtīklu galvenais inženieris Pēteris Kazulis, kurš pilda arī uzņēmuma vadītātāja funkcijas tā atvaļinājuma laikā, vēl neko pat nebija dzirdējis par Blaumaņa ielas 10. māju.
Uz «Ziņu» jautājumu par to, kāpēc sanitārās inspekcijas sazināšanās ar siltumtīklu uzņēmumu paredzēta tikai, kad atskanējis zvans no redakcijas, nevis tūlīt pēc analīžu rezultātiem, A.Lapiņa norāda, ka analīžu rezultāti nekādas normas nepārsniedz un sanitārajai inspekcijai pēc būtības jāatbild par dzeramā ūdens mikrobioloģisko kvalitāti nevis par visu jautājumu spektru.
Uz jautājumu par ūdens kvalitātes kā tādas pārbaudi Jelgavā A.Lapiņa atbildēja, ka ūdensvada un kanalizācijas pārvaldei ir sava laboratorija, kas veic tās pārziņā esošā tīkla pārbaudi (pārbauda paši sevi A. A.). Savukārt iekšējos tīklos sanitārā inspekcija ūdens paraugus paņemot, ja saņemts kāds patērētāja signāls. Noteikumos esot paredzēts, ka nepieciešams rakstisks iesniegums, taču šajā reizē sanitārā inspekcija pārbaudi veikusi arī pēc telefonzvana.
Jācer, ka «ūdens» Blaumaņa ielas 10. mājas dzeramā ūdens sakarā būs iekustējies, un kopējiem spēkiem visiem tomēr izdosies tikt skaidrībā, kādā kvalitātē tas ir, un iepazīstināt iedzīvotājus ar objektīvo situāciju un tālākajiem tās risinājumiem.
