Statistika gribot negribot liek domāt par sekām. Vai fakti neliecina par iepriekšējo paaudžu tikumisko ideju galīgu sabrukumu?
Statistika gribot negribot liek domāt par sekām. Vai fakti neliecina par iepriekšējo paaudžu tikumisko ideju galīgu sabrukumu? Visās malās skan saukļi par izvēles brīvību, par tiesībām teikt savu galavārdu. Un tomēr – par to, cik pareizi mēs šo «brīvību» izmantojam, spriediet paši, bet es savas šaubas devos kliedēt pie jauniešiem.
Zaiga: Visbiežāk uz abortu meiteni mudina apkārtējie apstākļi, situācija un apziņa, ka bērnam nebūs tēva un ka viņai neviens nepalīdzēs, pat vecāki.
Antra: Daudzas meitenes izdara izvēli par labu abortam veselības stāvokļa dēļ.
Večella: Bet dažreiz tā ir tikai aizbildināšanās.
Zaiga: Reizēm aborts kļūst par vienīgo izeju bezizejā. Daudzi piemēri «iz dzīves» liecina par to, kā «māte» pārdzīvo, ka viņai šis bērns ir. Tas izvēršas arī par traģēdiju.
Večella: Abortu problēma nav atrisināma.
Santa: Tā netiks atrisināta pat tad, ja tos aizliegs. Aborti tiks izdarīti tik un tā.
Večella: Piekrītu. Tā bija, un tā būs. Pazīstu vairākas tantiņas, kam savā laikā ir izdarīti apmēram 20 abortu. Agrāk to uztvēra kā pretapaugļošanās līdzekli.
Santa: Ja aborti netika reģistrēti, tas nenozīmē, ka to bija mazāk.
Večella: Cilvēki vienmēr ir bijuši vienādi. Tas attiecināms arī uz atbildību.
Santa: Meitene ir spiesta uzņemties visu atbildību, jo zēns var vienkārši pateikt: ej tu…
Večella: Viņš var apgalvot, ka tas nav viņa bērns.
Zaiga: Nav pareizi, ka tēvs neatzīst savu bērnu. Dzemdēt 17, 18 gadu vecumā nozīmē sabojāt visu savu turpmāko dzīvi.
Antra: Esmu vienisprātis. Tas ir laiks, kad viss vēl tikai sākas: dzīve, iespējas, mērķi. Un pēkšņi bērns!
Zaiga: Vienā mirklī ir jākļūst pieaugušam. Tu kļūsti piesaistīts.
Večella: Nevajag bērnus «taisīt» tas ir pats svarīgākais. Tad par problēmu kļūst gan aborts, gan bērna audzināšana.
Santa: Varu piebilst, ka, sākot seksuālās attiecības, neviens nedomā par grūtniecības iespēju. Neviens nedomā par sekām. Tad pienāk brīdis, kad meitenei nav citas izejas. Arī sabiedrības acīs tā kļūst par pagrimušu būtni. Tie ir drausmīgi stereotipi: tiek nosodīta meitene, nevis zēns vai abi kopā. Arī tad, ja meitene uzdrošinās paturēt bērnu, cilvēku acīs viņa ir vainīga. Jebkurā gadījumā izvēle atstāt vai neatstāt bērnu paliek meitenes ziņā, kaut gan vairumā gadījumu šis lēmums tiek izdarīts citu ietekmē.
Zaiga: Nepārprotami ir jābūt tiesībām izvēlēties, apsvērt, kas notiks tālāk, jo zināmā mērā aborts ir slepkavība.
Santa: Jā, tā ir slepkavība.
Večella: Nezinu, cik lielā mērā tā ir vai nav slepkavība. Es cenšos nenosodīt meitenes, kas izvēlas abortu, jo galu galā neviens nespēj «ielīst» viņu ādā, neviens nezina, kādu apsvērumu dēļ viņa ir gājusi uz šādu soli.
