Tūrisms lielākoties pie mums saistās ar ceļošanu komfortablā autobusā, apmeklējot pilis, muižas, baznīcas un muzejus.
Tūrisms lielākoties pie mums saistās ar ceļošanu komfortablā autobusā, apmeklējot pilis, muižas, baznīcas un muzejus. Uzņēmīgākie sēžas uz velosipēda vai laivās, lai varētu baudīt dabas jaukumus, esot ar to ciešā saskarē. Tomēr arvien biežāk mūsu iedzīvotāji un ciemiņi grib atpūsties klusā lauku sētā vai viesu namā, cienājoties ar saimnieka izaudzētiem lauku labumiem. Ko viņiem var piedāvāt Zemgale?
Kādas iespējas tūrismam pēc Latvijas iestāšanās ES paveras Zemgales novadā, “Ziņas” vaicāja Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) speciālistei Lienei Rullei. Viņa skaidro, ka lauku un ekotūrisma attīstībai novadā ZAA izstrādā maršrutus, tajos iesaistot pārsvarā lauku objektus. Tomēr, kā atzīst L.Rulle, reģiona mēroga maršrutus esot grūti izstrādāt, jo pietrūkst koordinācijas starp rajonu tūrisma informācijas centriem (TIC). Katrs TIC joprojām redz tikai sava rajona attīstību, nevis reģiona attīstību kopumā. Tiem pietrūkst plašāka skatījuma. Katrā rajonā savas problēmas liekas svarīgākas.
Savstarpējas koordinācijas trūkums gandrīz gadu nav ļāvis izstrādāt kopīgus tūrisma maršrutus. Pašlaik tapuši labi maršruti rajonu robežās, bet trūkst sasaistes ar kaimiņiem.
Parasti tūrisma sezona sākas ar “Balttour” izstādi Rīgā. Tur katrs tūrisma attīstībā ieinteresētais cenšas izdot vismaz piedāvājamo tūrisma maršrutu informatīvo karti. Šogad zemgaliešiem bijusi vēlme izveidot līdzīgu tai, kāda izdota par Kurzemes tūrisma maršrutiem. Tomēr atkal kāju priekšā pašāva nespēja koordinēt rajonu TIC darbu.
Speciālistiem ir skaidrs, ka tūristiem Zemgales apceļošanai būtu jāpiedāvā vismaz divi maršruti. Viens būtu tā saucamā “mazā” Zemgale, bet otrs maršruts būtu pa Jēkabpils un Aizkraukles rajonu. Līdz šim nedaudz atstatus, viens pats ar tūrismu saistītās problēmas mēģinājis risināt Bauskas rajons. Tieši tas nav ļāvis tūristiem piedāvāt maršrutu, kurā būtu aptverts ceļojums no Jēkabpils līdz Dobelei, pa ceļam aplūkojot skaistākās vietas.
Pērn izdevies īstenot veiksmīgu projektu: tūristiem varēja piedāvāt tematiskos maršrutus, sadalot piedāvājumu tradicionālajos apskates objektos un atsevišķajos – aktīvās atpūtas cienītājiem. Tūristiem paredzētajā kartē, kuru sagatavoja un izdeva ZAA, maršruti sadalīti deviņās tematiskās grupās. Tūrists šajā gadījumā savas intereses varēja apvienot ar atpūtu. Piemēram, bija iespējams izvēlēties aplūkot tikai interesantākos tradicionālos kultūrvēsturiskos objektus vai arī veltīt brīvdienas aktīvai atpūtai. Protams, tas pieļāva iespēju ikvienam pašam veidot maršrutu, kombinējot savas intereses un vēlmes. Turklāt tajā tika iekļauti tikai strādājošie tūrisma objekti, ieskaitot zemnieku saimniecības, kas piedāvāja pakalpojumus atpūtniekiem. Šogad izdotajā kartē kombinētas atpūtas izvēle ir mazāka, jo, kā jau sacīts, trūkst koordinācijas starp rajonu tūrisma informācijas centriem. Šis trūkums saistīts ar noteikumiem, kurus maršrutu izstrādei noteica finansētājs – Valsts tūrisma attīstības aģentūra.
Pašlaik daudzi, kas vēlas darboties tūrismā, cerības saista ar ES struktūrfondu līdzekļiem. Tomēr, kā atzīst L.Rulle, katram tūrisma objektam ir īpašnieks, tāpēc, lai izveidotu reģionāla mēroga projektu, objekta īpašniekam būtu jānāk kā partnerim. Līdz ar to projekts tiek sadrumstalots un tā ieviešana ir apgrūtināta. Piemēram, pirms diviem gadiem valsts investīciju programmā iesniegts projekts Zemgales tūrisma infrastruktūras sakārtošanai. Tajā tika iesaistīti perspektīvākie 12 tūrisma objekti, piemēram, Tērvetes dabas parks, Pokaiņu mežs, Bauskas pils, Jelgavas Ģ.Eliasa muzejs un citi. Tam bija nepieciešami gandrīz 800 tūkstoši latu, bet līdzekļu trūkuma dēļ to neapstiprināja – tas izrādījies pārāk sadrumstalots. Sekoja ieteikums katra rajona pašvaldībai startēt tikai ar saviem tūrisma objektu sakārtošanas projektiem, lai saņemtu naudu no ES fondiem.
Līdzīgs princips paredzēts arī ZAA izstrādātajā un apstiprinātajā rīcības plānā 2004. – 2007. gadam, kurā katrs tūrisma infrastruktūras objekts naudas saņemšanai tiks virzīts tālāk, katram rajonam nosakot savas prioritātes. Vēl ir iespēja atpūtas tūrisma objektu īpašniekiem iesniegt savu projektu Lauksaimniecības vadīšanas garantijas fondā, kas atbalsta septiņas dažādas netradicionālās lauksaimniecības attīstības aktivitātes lauku apvidos, ieskaitot tūrismu. Šajā gadījumā finansējuma saņēmējs būs privātpersona, bet ZAA palīdzēs ar padomiem un konsultācijām, tādējādi veicinot viņu aktivitāti startēt fonda līdzekļu saņemšanai un realizācijai.
Iespējams, jau drīzumā Zemgalē strauji palielināsies to saimniecību skaits, kas izmantos tūristiem tik pievilcīgo bioloģiskās lauksaimniecības metodi. Drīzumā noslēgsies pērn sācies projekts, kas paredzēts videi draudzīgas saimniekošanas attīstībai Baltijas reģionā, ieskaitot, protams, Zemgali. Projekta ietvaros 25 interesenti veselu gadu apmeklēja seminārus un nodarbības, kurās ZAA konsultanti viņiem mācīja bioloģiskās lauksaimniecības metodes un attīstīt videi draudzīgu tūrismu. Aptuveni trešā daļa jau ir gatavi izstrādāt projektus finansējuma saņemšanai un tuvākajā nākotnē ieiet tūrisma apritē Zemgales reģionā.
Interesanti, ka jau tagad šā projekta ietvaros izdota karte “Latvijas ekoprojekts Zemgalē”, kurā norādītas visas saimniecības, kas ražo produkciju ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Paredzēts, ka nākamajā projekta posmā katrā Zemgales reģionā uzstādīs 50 norādes zīmju uz šiem lauku tūrisma objektiem.
