Sesavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Zeimulis teic, ka pagastā nav tādas lietas vai vietas, kur nepastāvētu jelkādas problēmas.
Sesavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Zeimulis teic, ka pagastā nav tādas lietas vai vietas, kur nepastāvētu jelkādas problēmas. Vienā mazākas, citā vairāk izteiktas, bet ir. Priekšsēdētāja vietnieks Jānis Skrauplis lielāko samilzumu saskata darba vietu trūkumā. Vēl aktuālāka šī problēma Sesavā kā nomaļākā vietā būšot pēc pagastu apvienošanas.
Uz vispārējā fona bezdarbu par sevišķi izteiktu Sesavā nevar saukt. Vismaz vasarā darbu var atrast gandrīz jebkurš. Tiesa, lielākoties tas ir neoficiāls. Reti kurš darba devējs šo faktu noformē oficiāli. Pagaidām tas cilvēkiem šķiet tīri pieņemami un nekas cits neatliek, taču, kad pienāks laiks pievērsties sociālās apdrošināšanas jautājumiem, nāksies plūkt šodienas realitātes rūgtos augļus. Tāpat kā tas šobrīd ir ar savulaik mākslīgi radītajiem ciematiem saimniecību centros un turienes iedzīvotāju koncentrāciju. Ciematu komunālās saimniecības problēmas aizņem ievērojamu pagasta padomes darba daļu. Tiesa, tā īsti Sesavā kaut vai apkures nodrošināšanas grūtības nav izjustas. Kad citviet šie jautājumi jau kur tas laiks kopš atstāti pašu daudzstāvu namu iemītnieku ziņā, Sesavā par to nesavtīgi gādājusi vietējā paju sabiedrība. Taču neizdevīgām nodarbēm nevar ļauties bezgalīgi, tāpēc valdes sēdēs izskanējusi varbūtība par atteikšanos no centralizētās apkures. Pagastam tas nozīmē finansiālu triecienu, kaut arī tehniskā ziņā ietaises ir darba kārtībā. Svarīgākais nodrošināt pienācīgus apstākļus vietējā pamatskolā.
Deputātu komandas, ko veido četru deputātu apvienību biedri, raksturojumā pagasta vadošie vīri velk paralēles ar valsts parlamentu, kur neiztikt bez domu dalīšanās. Lielās lietās gan izdodoties nonākt pie vienotas nostājas un nenonākt nelietderīgos ķīviņos.
Šobrīd daudzu mutēs izskan ar teritoriālo reformu saistītas runas. Vairuma nostāja diez ko labvēlīga vis nav. Tajā pašā laikā nav izprotams, kāpēc uz vispārējā pagastu apvienošanas pretestības fona vairāki pašu deputāti pieļauj domu, piemēram, par abu pagasta tautas namu vai bibliotēku apvienošanu.
Neko labu izstrādātais pilotprojekts par pagastu apvienošanu nenesīs, kaut arī līdzekļi it kā būs apvienoti, varēs rīkoties kompleksāk un izpildīt lielākus mērķuzdevumus. Valsts mērogā lieli pagasti ir lietderīgi, bez tā Eiropā neieiesim. Bet tas nesīs arī citas problēmas un vairos nomales, domā J.Skrauplis.
A. Zeimulis ir citās domās. No vispārējām norisēm novērsties un savu republiku Sesavā izveidot neizdosies. Taču, no visa norobežojoties, var tik vien kā rīkojumu no Vides un reģionālās attīstības ministrijas par apvienošanos sagaidīt. Bet piekrītot izpētei, cilvēkiem ļauts savlaicīgāk izjust jaunās noskaņas un aprast ar domu, ka centrs, iespējams, atradīsies citā virzienā.
Tajā pašā laikā tas Sesavu varētu pasargāt no klusā ciemata statusa, par kādiem šodien kļuvuši kādreiz rosīgie Klāvi, Buķi un citas apdzīvotas vietas.
Jāmēģina panākt, lai nenotiek tīri mehāniska apvienošana, bet rodas sadarbības veidi, uzsver A.Zeimulis.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veido turpat ceturto daļu no pagasta gada budžeta, kas nedaudz pārsniedz 200 tūkstošus latu. Nekustamā īpašuma nodoklis sasniedz nepilnus 37 tūkstošus. 40 procenti no kopējās naudas budžetā nonāk pašvaldības un izglītības darbiniekiem domātu dotāciju veidā. Ja valstī uzlabotos nodokļu iekasēšanas politika, pagasta pastāvēšana nebūtu drošāka.
Kā jau Zemgalē, diez vai visus zemniekus varētu raksturot kā atbalstāmus. Kad apgrozījums pārsniedz 100 tūkstošus gadā, nodokļu atdeve būtu jāprasa pilnā apjomā. No šī gada prasības augušas, taču kamēr mehānisms tā īsti sāks darboties un iekustēsies, garām kasei aizies lieli līdzekļi.
Tajā pašā laikā lauksaimnieki ir pagasta balsts.
Nenoliedzama ir paju sabiedrības nozīme gan iedzīvotāju nodarbināšanas jomā, gan tanī ziņā, ka tai nākas izbaudīt uz savas ādas visas mūsu likumdošanas likstas pilnā apjomā un nevienlīdzīgās konkurences apstākļos noturēties virs ūdens.
