Kultūras nama renovācija, iespējams, dēvējama par otro lielāko notikumu pilsētas kultūras infrastruktūras attīstības vēsturē kopš kultūras nama uzcelšanas.
Kultūras nama renovācija, iespējams, dēvējama par otro lielāko notikumu pilsētas kultūras infrastruktūras attīstības vēsturē kopš kultūras nama uzcelšanas.
Galvenais notikums ir fakts, ka pagājušā gada nogalē darbi vainagojās ar renovācijas otrās kārtas pabeigšanu, un tas, ka jau pusotru sezonu jelgavnieki var baudīt šo darbu augļus, nama saimniekiem pilsētas pašvaldības aģentūrai “Kultūra” izmantojot mākslinieku interesi par moderni iekārtoto Lielo zāli. 2004. gads deva pamatu turpmāk cerēt ne tikai uz kvalitātes un daudzveidīguma nemazināšanos, bet arī uz kalendāra pilnveidošanu piedāvājumu regularitātes un vienmērīguma ziņā. Kultūras namā skanējušās mūzikas dažādību ilustrē tādi pagājušogad viesojušies mūziķu kolektīvi kā LNSO, kameransamblis “Altera veritas”, folkloras kopa “Iļģi”, vokālā grupa “Cosmos”. Īpaši vērtīgi, ka turpinājās aizpagājušogad sāktā Jelgavas koru izmantošana vērienīgos un oriģinālos iestudējumos, kāds bija Karla Orfa “Carmina Burana” iestudējums diriģenta Aigara Merija – Meri vadībā. Uzteicami arī mūsu mūziķu panākumi ārzemēs: Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes Maijas Kārkliņas uzvara starptautiskajā Klaudio Arau pianistu konkursā Čīlē un Jelgavas bigbenda trīs godalgas Glauhavas džeza festivālā “Swingin” Saxonia” Vācijā.
Jelgavā viesojušies vai visi mūsu zemes profesionālie teātru kolektīvi, bet Ā.Alunāna Jelgavas teātra un Jelgavas Jaunā teātra iestudējumi iekļuva amatierteātru Gada izrādes finālā. Gada zaudējums ne tikai Jelgavas pilsētas un rajona amatierteātru dzīvē bija ilggadējā režisora un žurnālista Gunta Krūmiņa aiziešana mūžībā.
Vielu pārdomām par konceptuāliem un organizatoriskiem pilnveidojumiem sniedza Pilsētas svētki. Ekspertu ievērību izpelnījās cits aģentūras “Kultūra” rīkots gadskārtējs sarīkojums – Ledus skulptūru festivāls, iekļūstot ceturtajā vietā Zemgales populārāko tūrisma objektu un sarīkojumu sarakstā.
Sv.Annas baznīcas mūzikas dzīves rīkotāji gādāja par daudzkrāsainu programmu svētku reizēs, kā arī iepazīstināja ar aktualitātēm latviešu jaunajā mūzikā. Tieši te kora “Schola Cantorum Riga” sniegumā pirmoreiz izskanēja Riharda Dubras jaundarbs “Dilexi quoniam exaudiat”.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vērienīgāko veikumu vidū šogad bija ar daudzu jelgavnieku dalību tapusī koktēlnieka Krišjāņa Kugras atceres izstāde, neordinārāko – Ričarda Štrauha scenogrāfijas izstādes “multimediālais” risinājums, fundametālāko – ar Polijas puses finansiālu atbalstu izdotais Jadvigas Radziņas pētījums par Jelgavas poļu vēsturi. Muzejs sevi apliecināja kā latviešu un lietuviešu mākslinieku ilglaicīgas sadarbības rosinātājs.
Gada zaudējums mūsu pilsētas rokmūzikā ir “Prāta vētras” basģitārista Gundara Mauševica nāve. Gada ieguvums – otras ietekmīgākās Jelgavā mītošās rokformācijas “thrash metal” celmlaužu un popularizētāju “Huskvarn” atgriešanās – ar uzstāšanos Jaunās rokmūzikas festivālā pēc četru gadu pārtraukuma atsākot regulāru koncertdarbību.
