«Profesionālo izglītības iestāžu loma valsts ekonomikā ir milzīga. Jelgava jau rāda labu progresu, jo 38 procenti no jauniešiem izvēlas profesionālo izglītību. Ideāli būtu, ja to darītu vismaz puse,» par pamatskolas absolventu izvēli, atzīmējot profesionālās izglītības nozīmi, teic ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Piektdien vizītes laikā pilsētā ministre tikās ar uzņēmējiem un apmeklēja profesionālās mācību iestādes.
Ministre «Ziņām» uzsvēra – par profesionālās izglītības nozīmi valsts ekonomikas attīstībā liecina industriāli attīstīto valstu pieredze. «Jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu ārvalstu vai vietējais, pirmais un galvenais jautājums ir – vai būs kvalificēts darbaspēks. Parastā ražotnē ir vajadzīgi tikai daži inženieri, kas ir augstākā līmeņa darbaspēks ar augstāko izglītību. Pārējie pārsvarā ir profesionālās izglītības iestāžu absolventi, kas prot strādāt gan ar galvu, gan ar rokām,» tā D.Reizniece-Ozola.
Profesionālo skolu prestižs aug
Ministre apmeklēja Jelgavas tehnikumu un Jelgavas Amatu vidusskolu. Apskatot jau labiekārtotās tehnikuma mācību, atpūtas un dienesta viesnīcas telpas un iepazīstoties ar plānoto, ministre uzsvēra sakārtotas mācību vides nozīmi. Viņasprāt, estētiska apkārtne rosinās potenciālo audzēkņu interesi un palīdzēs celt padomju laikā zemo profesionālās izglītības prestižu. «Profesionālā izglītība mums saistās ar padomju laika izglītības sistēmu, kad profesionālo izglītību izvēlējās visi tie, kas nevarēja «pavilkt» vispārējo izglītību. Tas skaitījās ne pārāk prestiži, skolas tika nolaistas, bērniem nebija nekāda prieka mācīties,» teic ministre, piebilstot – ir svarīgi, ka pamazām mainās šo skolu prestižs.
Arī Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte piekrīt, ka profesionālā izglītība ir tieši saistīta ar valsts ekonomikas attīstību. «Ir būtiski, lai profesionālo izglītību izvēlētos pēc iespējas vairāk jauniešu, kuri ir motivēti strādāt konkrētā nozarē. To, ka ministre izvēlējusies apmeklēt pilsētas profesionālās skolas, vērtēju ļoti augstu, un tas nozīmē, ka ministre redz valsts ekonomikas attīstību kopumā. Uzņēmumi nevar attīstīties bez kvalificēta darbaspēka, savukārt skolas labus speciālistus nevar sagatavot bez uzņēmumiem. Tas ir vienots organisms,» ir pārliecināta direktore.
Jāatbalsta cietušās nozares
Pēc lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» un piena pārstrādes uzņēmuma «Latvijas piens» apmeklējuma ministre novērojusi, ka abu uzņēmumu pārstāvji ir uzmanīgi attiecībā uz notikumu attīstību nākamajos mēnešos. Ministre atzīst, ka «Latraps» un «Latvijas piens» pārstāv nozares, kuras cietušas no Krievijas pretsankcijām, tāpēc jādomā, kā tās atbalstīt. Tas nozīmē ne tikai garantētu eksportu uz trešajām valstīm, bet ar to domājot arī ES tirgu, kurš vairs neesot tik stabils. «Runājām ar «Latvijas piena» pārstāvjiem, ka pat no Zviedrijas pircējiem kavējas maksājumi par produkciju,» atklāj ministre.
Viņa teic, ka jādomā par īpašiem risinājumiem, kā palīdzēt arī zemnieku saimniecībām, ne tikai piena pārstrādātājiem. «Turklāt es vēlreiz pārliecinājos, ka pieņēmām pareizu lēmumu, paredzot 80 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem un grantiem iekārtu iegādei – tā ir tā naudiņa, kuru ieguldot var veidot reālas ražotnes un darbavietas reģionos,» teic D.Reizniece-Ozola. ◆
