Pirmdien Aizsardzības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi Informatīvo ziņojumu par valsts militārā dienesta profesionalizēšanu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta.
Pirmdien Aizsardzības ministrija (AM) Ministru kabinetā iesniegusi Informatīvo ziņojumu par valsts militārā dienesta profesionalizēšanu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta (OMD). Lēmums gan tiks izskatīts tikai 8. jūlija valdības sēdē, taču jau tagad ir skaidrs, ka valdībai nāksies ņemt vērā objektīvo realitāti un tuvāko gadu laikā sākt pāreju uz profesionālo dienestu.
AM Informatīvajā ziņojumā ierosina detalizēti iepazīties ar citu valstu pieredzi, kuras ir pieņēmušas lēmumu atteikties no OMD. Iecerēts, ka šāda izpēte varētu tikt veikta līdz šā gada novembrim.
Nepieciešamība atteikties no OMD tiek pamatota ar apsvērumu, ka jau tagad šis dienests nebūt nav obligāts, jo ik gadu izdodas iesaukt labi ja 10 procentu no iesaukumam pakļautajiem jauniešiem jeb aptuveni 16 tūkstošus karavīru, kuri veido 27 procentus Nacionālo bruņoto spēku kontingenta. Iespējams pat, atsakoties no obligātā dienesta, atklāsies, ka Latvijas jaunieši nemaz nav tik slimi, kā to uzrāda iesaukšanas centru medicīnisko pārbaužu dati, jo tagad gandrīz vai katrs jauniesaucamais pirms došanās pie dakteriem atrod sev kādu kaiti, lai tikai, kā smejies, «nepaņem zābakos».
Vēl kā argumenti pārejai uz profesionālu armiju tiek minēta nepieciešamība modernizēt bruņotos spēkus, sabiedrības negatīvā attieksme, nelietderīgs līdzekļu izlietojums (ik gadu OMD vajadzībām tiek tērēti 3,4 miljoni latu, neskaitot virsdienesta instruktoru un virsnieku atalgojumu).
Pārejai uz profesionālo dienestu AM piedāvā divus variantus: paātrināto modeli (līdz 2006. gada 31. decembrim) un pakāpenisko (līdz 2012. gada 31. decembrim). Nav šaubu, ka finansiāli izdevīgāks ir pirmais modelis, jo šajā gadījumā nebūs jāiegulda lieli līdzekļi OMD mobilizācijas karavīru sagatavošanā vēl deviņus gadus. Turklāt šos līdzekļus varēs novirzīt bruņoto spēku modernizācijai, lai atsevišķas vienības varētu sekmīgi piedalīties NATO operācijās ārpus valsts teritorijas, kas nākotnē tiek uzskatīts par prioritāru militāro spēku darbības virzienu. Arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēris, ka pāreja uz profesionālo armiju būtu jāīsteno pēc iespējas īsākā laika periodā, lai jaunās vienības varētu veidot pēc NATO prasībām ar atbilstošu ekipējumu un bruņojumu.
Daļēji atteikšanās no OMD tiek motivēta ar Latvijas gaidāmo pievienošanos NATO, jo līdzīgu soli spērušas arī daudzas citas šīs organizācijas dalībvalstis un kandidātvalstis. Šāda rīcība tiek pamatots ar bipolārā pasaules modeļa sagruvumu un drošības sistēmas transformāciju visā pasaulē.
Arī sabiedrības attieksme pret OMD ir visai neviennozīmīga, jo, pēc AM datiem, 66 procenti iedzīvotāju ir par atteikšanos no OMD un tikai 22 procenti – par tā saglabāšanu. To var saprast: obligātais dienests lielākoties tiek uztverts par nejēdzīgu laika izniekošanu. Turklāt daudzi nepilsoņi kā argumentu, kāpēc viņi nav naturalizējušies, min tieši OMD, no kā viņi labprāt izvairītos.
Turklāt nākotnē Latvijai ir vajadzīgi moderni, NATO standartiem atbilstoši bruņotie spēki, kuros lielākā vērtība būs cilvēkresursi. Jāpiekrīt speciālistu atzinumiem, ka ar OMD palīdzību mēs šādus kvalificētus speciālistus atbilstošā skaitā tā arī nespēsim sagatavot, jo no OMD virsdienestā ik gadu paliek vidēji pieci līdz septiņi procenti karavīru, kas ir nepietiekami.
Protams, atsakoties no obligātā dienesta, nedrīkstētu aizmirst tos jauniešus, kuri vēlas dienēt, tādēļ būtu lietderīgi saglabāt noteiktas vienības viņu apmācībai, jo daudziem tā ir vienīgā iespēja sakārtot savu dzīvi un pašapliecināties.
