27. martā 90. dzimšanas dienu svinēja Lauksaimniecības universitātes bijušais rektors profesors Pāvils Zariņš.
27. martā 90. dzimšanas dienu svinēja Lauksaimniecības universitātes bijušais rektors profesors Pāvils Zariņš. Lai arī dzīves 90. pavasari un atmodu dabā profesors sagaida savās lauku mājās Tukuma apkaimē, kur turpina zinātniskos pētījumus jaunu, dabīgu, cilvēka veselību stiprinošu preparātu radīšanā, nozīmīgo gadskārtu viņš atzīmēja bijušo kolēģu un studentu vidū Jelgavas pilī un bija klāt paša uzrakstītās grāmatas «Ilgdzīvošanas pamati», kā arī augstskolā izdotās bijušajam rektoram veltītās grāmatas atvēršanas svētkos.
Akadēmiķis Mārtiņš Beķers atceras dienu, kad Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, pasniedzot valsts emeritētajam zinātniekam Pāvilam Zariņam akciju sabiedrības «Aldaris» un akadēmijas pirmo balvu par ieguldījumu Latvijas pārtikas zinātnes attīstībā, uzsvēris, ka profesors Zariņš un viņa dzīve ir leģenda, kas apvīta ar daudziem izciliem notikumiem valsts zinātnes un augstākās izglītības vēsturē.
Zinātnieks
Pirms vairāk nekā 30 gadiem toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas produktu tehnoloģijas katedrā profesora Pāvila Zariņa vadībā tika izveidota zinātniski pētnieciskā laboratorija, kas tolaik bija modernākā visā Latvijā. Katedrā sāka pētījumus, kas saistīti ar jaunu piena produktu tehnoloģiju izstrādēm, vienlaikus izmantojot tolaik mūsu pārtikas rūpniecībā vēl netradicionālu iepakojuma veidu – modificēto inerto gāzu atmosfēru. Aerosola iepakojumā Rīgas Piena kombinātā veiksmīgi sāka putukrējuma «Mākonītis», deserta krēma, kā arī paniņu kokteiļa eksperimentālo partiju izlaidi, taču plašu popularitāti minētie produkti neguva, jo to ražošana izrādījās pārāk dārga.
Vēlāk profesora vadībā tika izstrādāta tehnoloģija rudzu maizes «Jūrmala» ražošanai ar iebiezinātu piena sūkalu izmantošanu, kas dod iespēju paātrināt tehnoloģisko procesu un vienlaikus rudzu maizi bagātina ar virkni bioloģiski nozīmīgiem komponentiem – brīvām aminoskābēm, B grupas vitamīniem un šķīstošām piena olbaltumvielām. Par šiem un vēl citiem atklājumiem pārtikas ražošanā profesora darbs novērtēts ar Latvijas Valsts prēmiju.
Savukārt mūsu alus rūpniecības vēsturē profesora Pāvila Zariņa vārds paliekošu skanējumu guvis saistībā ar pagājušā gadsimta vidū radīto iesala ražošanas nepārtrauktas darbības kalti. Minētais sērijveidā Rīgā izgatavotais agregāts ieguva Lauksaimniecības akadēmijas nosaukumu, un tā pirmo eksemplāru nosūtīja uz Albāniju, vēl citu – uz Kubu. Pavisam toreizējās Padomju Savienības alus darītavās uzstādīja vairāk nekā 200 Latvijā ražoto iesala kalšu, bet pašu zemē vēl šodien tādas darbojas Piebalgā, Bauskā, Tērvetē un citviet.
Pats profesors Pāvils Zariņš savā zinātnieka mūžā par lielāko sasniegumu uzskata savā laboratorijā izstrādātos preparātus – uztura bagātinātājus «Osteonorm» un «Gastronorm», kas ir efektīvs līdzeklis kaulu slimību profilaksē un ārstēšanā, jo satur dabīgas vielas, kas iegūtas no sasmalcinātām olu čaumalām. Preparāti iemantojuši plaša patērētāju loka atzinību un satur gandrīz visus mikroelementus, kas atrodami Mendeļejeva tabulā. Medicīnas zinātņu doktors profesors Georgs Jankovskis apgalvo, ka, lietojot minētos uztura bagātinātājus, aptuveni trīs četru mēnešu laikā pazūd osteoporoze, kauli labi sadzīst. Profesora Zariņa radītais preparāts ļauj pagarināt cilvēka mūžu un nostiprināt skeletu.
Administrators
Profesors Pāvils Zariņš ir arī viens no 13 Latvijas Lauksaimniecības universitātes bijušajiem rektoriem, kuram augstskolas vadības grožus bija lemts pārņemt no sava priekšteča profesora Jāņa Vanaga 1961. gadā, kad toreizējā Lauksaimniecības akadēmija no Rīgas pārcēlās uz Jelgavu. Viņa līdzgaitnieks pensionētais celtniecības inženieris jelgavnieks Eduards Jansons, kuram plecos ir tikpat liela gadu nasta, atceras, ka Zariņš bijis pirmais rektors, kuram vajadzēja pilnībā izplānot visas akadēmijas celtniecību, sevišķi kara laikā nopostītajā Jelgavas pilī. Arī pilsētas centrā bija daudz tukšu laukumu un drupu kaudžu, pilij jumts bija nopostīts, iekštelpas izdemolētas. Celtnes vienā spārnā tiešā trāpījumā bija nomesta aviācijas bumba.
Rektora Zariņa laikā lietošanā nodeva vairākas kopmītņu ēkas, būvēja Mehanizācijas fakultāti un iesāka Veterinārmedicīnas fakultātes celtniecību, akadēmijas vajadzībām pielāgoja vairākas citas ēkas, vajadzēja pasūtīt projektus un tehnisko dokumentāciju katlumājai un komunikāciju izbūvei. Jaunais rektors tolaik izrādīja dziļu interesi par notiekošo, atstājot ļoti dinamiska un kompetenta vadītāja iespaidu, visos jautājumos mīlēja lielu precizitāti. Pēc rakstura viņš bija straujš un prasīgs, taču rīcībā izlēmīgs.
Augstskolas kolektīvs un visi jelgavnieki vēl šodien var būt pateicīgi toreizējam rektoram, ka pilsētā reizē ar akadēmijas sporta namu tika uzbūvēts arī peldbaseins, kas daudzus gadus ir sekmējis Jelgavas peldētāju labās slavas vairošanos. Sporta nama celtniecības pirmsprojektā bija paredzēta sporta zāle un peldbaseins, taču šo ideju neatbalstīja partijas komiteja, kuras kabinetos bija nolemts peldbaseina vietā būvēt divas sporta zāles – vingrošanai un cīņas sportam. Laimīgā kārtā rektoram izdevās panākt savu, un celtnes atklāšanas sacensībās ar Lietuvas studentu piedalīšanos padomju apstākļos vienīgo reizi skanēja studentu himna «Gaudeamus» Lauksaimniecības akadēmijas vīru kora izpildījumā.
Vēl pirms stāšanās rektora amatā laikā, kad pēc PSRS augstākās izglītības ministra pavēles vajadzēja likvidēt visas mājturības fakultātes, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, izmantojot profesora Augusta Kirhenšteina atbalstu un pārliecinot toreizējo rektoru Jāni Peivi, docentam Pāvilam Zariņam izdevās panākt Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātes izveidošanu Jelgavas augstskolā un kļūt par tās dekānu. Vēlēdamies palikt darbā augstskolā, Pāvils Zariņš pēc ilgām pārdomām kļuva par kompartijas biedru, ko šodien nenožēlo, jo tādējādi varējis panākt fakultātes, kas bija pakļauta nemitīgiem likvidācijas draudiem, pastāvēšanu, saglabāt tajā studentus, kas represēto vecāku vai radu dēļ skaitījās padomju varai neuzticami, palīdzēt «tikt uz augšu» absolventiem, kas to visvairāk bija pelnījuši.
Sportists
Atbildot uz dažādu paaudžu cilvēku uzdoto jautājumu, kā profesoram izdevies nodzīvot tik ilgus gadus un saglabāt možu garu, kas jaušams viņa dažkārt nerātnajā smaidā, Pāvils Zariņš atzīst, ka visa pamatā ir nemitīga kustība, bet, kas attiecas uz pārtiku, vajagot ēst visu, ko sirds kāro, taču nevajagot pārlieku noslogot kuņģa darbību. Savukārt profesora draugi un kolēģi allaž izceļ jubilāra sportiskās īpašības, jo zina, ka visu mūžu viņš bijis aizrautīgs slēpotājs, burātājs, tenisists, ūdenstūrists, mednieks un makšķernieks. Profesors Georgs Jankovskis atceras, kā, būdams iesācējs tenisa spēlē, pirmo reizi ar Pāvilu Zariņu saticies laukumā un zaudējis. Zariņš toreiz tikai noteicis: redzu, ka esat pietiekami centīgs, tāpēc došu jums iespēju revanšēties. Nākamajā dienā jaunais kolēģis atnācis uz revanša spēli, taču piecas minūtes vēlāk, nekā bijis norunāts. Profesors paskatījies pulkstenī un noteicis: tā kā esat nokavējies, revanšs būs citreiz. Tiesa, vēlāk abi sāncenši spēlējuši ar mainīgām sekmēm un kopā piedalījušies vairākās vissavienības sacensībās, kur guvuši gluži labus panākumus.
Arī bijušais Lauksaimniecības akadēmijas profesors Olafs Brinkmanis atceras, kā profesoru Zariņu tuvāk iepazinis brīvdienu slēpošanas izbraukumos uz Pļaviņām un Gaiziņkalnu. Vienā tādā izbraucienā uz Gaiziņkalnu kopā ar studentiem profesors Zariņš bijis noorganizējis ne tikai slēpošanu, bet zem sniegotām eglēm sarūpējis arī lielisku pikniku ar ceptām desiņām un karstu kafiju.
Savā videoarhīvā profesors glabā uzfilmēto sižetu par augstskolas mednieku kolektīva viesošanos viņa lauku mājās, kur vispārējas jautrības atmosfērā fiksēti kadri, kas atsauc atmiņā kociņu stādīšanu, ugunskurā ceptu medījumu baudīšanu un, protams, daudzos dziesmu, anekdošu un pat lamu vārdu konkursus. Starp citu, tieši mednieki savulaik profesoru rosinājuši apkopot konkursā dzirdētos piparotākos izteikumus un izdot latviešu lamu vārdu vārdnīcu. Pirms vairākiem gadiem viņš novēlējumu ir īstenojis un nu saviem draugiem ar mīļu prātu dāvina nelielu brošūriņu ar dažādās auditorijās visbiežāk lietotajiem, taču visai piedienīgiem vairāk nekā 600 latviešu lamu vārdiem.
