Tuvojoties vēsākam laikam, palielinās ar vīrusu slimībām sasirgušo skaits. Epidemiologi spriež, ka šogad pasaulē varētu attīstīties gripas pandēmija, tādējādi ar putnu gripu, iespējams, saslimtu pat 80 procenti pasaules iedzīvotāju.
Tuvojoties vēsākam laikam, palielinās ar vīrusu slimībām sasirgušo skaits. Epidemiologi spriež, ka šogad pasaulē varētu attīstīties gripas pandēmija, tādējādi ar putnu gripu, iespējams, saslimtu pat 80 procenti pasaules iedzīvotāju.
Septembra sākumā Rīgā notika Baltijas valstu konference par vakcināciju. Tajā piedalījās epidemiologi, imunologi un pārstāvji no ārstniecības iestādēm, kurās tiek potēti iedzīvotāji, tajā skaitā pret gripu.
Ceturto pandēmiju var izraisīt putnu gripa
Konferencē piedalījās arī Jelgavas poliklīnikas ārsti un vadība. Iestādes rīkotājdirektore Anna Zīverte stāsta, ka mediķi diskutējuši par dažāda veida vakcīnām, liela daļa runātāju pauda pārdomas par vakcināciju pret gripu un pandēmijas draudiem šogad.
“Pagājušajā gadsimtā pasaulē bijušas trīs gripas pandēmijas – spāņu gripa (1918 – 1921) Spānijā, kas izraisīja augstu mirstību; Āzijas jeb Singapūras gripa (1957 – 1958) – tā skāra arī Latviju, kad dienā Rīgā ar gripu sasirga ap 20 tūkstošiem cilvēku; tā sauktā Honkongas gripas pandēmija – reģistrēta 1968. un 1969. gadu mijā. Slimības apmēri un sekas varēja būt lielākas, ja gripas uzliesmojums nenotiktu skolēnu brīvdienu laikā. Šogad epidemiologi jau runā par nākamo iespējamo pandēmiju – putnu gripu –, kuras laikā varētu saslimt ap 80 procentiem pasaules iedzīvotāju,” stāsta A.Zīverte.
Par pandēmiju var runāt tad, kad saslimstība aptvērusi lielu daļu pasaules iedzīvotāju – no 30 līdz 50 procentiem.
Šķērslis nav arī sugu dažādība
Epidemiologi putnu gripas draudus skaidro ar to, ka vīrusa tips, kas uz vairākiem gadu desmitiem bijis pazudis, slēpies ūdensputnu organismā. Pēdējā laikā konstatēts aizvien lielāks ar putnu gripu saslimušo skaits, un tas nozīmē, ka A un B gripas vīrusi spēj ne vien mainīties, bet tiem nav šķērslis arī sugu dažādība. 1997. gadā Honkongā pirmo reizi cilvēkam atklāts putnu gripas A vīruss, tādējādi valstī iznīcināts milzīgs skaits mājputnu. Taču pēc pāris gadiem tas atkal tika konstatēts cilvēka organismā un drīz sasniedza jau Eiropu un Holandi, kur ar to saslima vairāk nekā 80 cilvēku, galvenokārt putnkopji un viņu ģimenes locekļi. Tas pierādīja, ka ar putnu gripu iespējams inficēties ne tikai no slimiem putniem, bet arī inficētiem cilvēkiem. Tas arī bijis pietiekami labs izskaidrojums, ka gājputni (piemēram, pīles, zosis) pārnēsā gan cilvēka, gan citus dzīvnieku gripas ierosinātājus. “Gripas vīrusa izmaiņas ir izteiktas ik pēc diviem trim gadiem, tādēļ ik pa laikam piedzīvojam slimības epidēmiskus uzliesmojumus. Taču apmēram pēc 30 – 40 gadiem rodas kāds jauns vīrusa tips, kas no iepriekšējiem krasi atšķiras, un cilvēki pret to ir mazaizsargāti. Tas nozīmē, ka sasirgušo skaits ir daudz lielāks un slimība norit smagāk. Par to infektologi runā arī šogad, kā iespējamo pandēmijas izraisītāju minot putnu gripu,” skaidro A.Zīverte.
Ja prognozes apstiprināsies, pandēmija šogad skars lielāko daļu pasaules iedzīvotāju. “Konferencē arī tikām brīdināti: ja gripas pandēmijas prognozes šogad piepildīsies, tā būs daudz bīstamāka nekā iepriekšējās reizēs, jo cilvēku ar novājinātu imūnsistēmu kļuvis daudz vairāk,” norāda A.Zīverte.
Speciālisti lēš, ka, attīstoties pandēmijai, ar putnu gripu varētu saslimt pat 80 procenti pasaules iedzīvotāju. Tādā gadījumā Latvijā inficēto skaits sasniegs 1,2 miljonus, bet sasirgušo skaits var būt pat 950 tūkstoši cilvēku. Smagais gripas vīruss neapšaubāmi izraisīs nāves gadījumus. Turklāt putnu gripas pandēmijas iespējamos draudus atzinusi arī Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Kā sevi pasargāt?
Gripas epidēmijai un iespējamai pandēmijai jāgatavojas laikus. Vakcīnas izstrāde ir dārgs un ilgstošs process. Tā kā vakcīna pret H5N1 vīrusu jeb putnu gripu vēl netiek ražota, aktuāls ir jautājums – ko darīt un kā sevi pasargāt no slimības, līdz tā vēl nav sasniegusi pandēmijas apmērus. Lai arī parastā gripas vakcīna nepasargās no iespējamās saslimšanas ar putnu gripu, Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle uzskata, ka šajās vakcīnās atsevišķas antivielas varētu būt un tā cilvēks iegūtu nelielu imunitāti arī pret putnu gripu. Tādēļ vakcinēties pret gripu ir ieteicams. Arī PVO rosina starppandēmiju periodos ar katru gadu palielināt pret gripu potēto iedzīvotāju skaitu. Tajā pašā laikā PVO norāda, ka vakcīnas, kas ir efektīvas parastās gripas profilaksei, nelīdzēs pandēmijā, kuru izraisīs jauns vīruss.
Savukārt epidemiologi ir pārliecināti, ka cilvēkiem, kas regulāri vakcinējas pret gripu, ir daudz mazāka iespēja saslimt ar putnu gripu nekā nevakcinētajiem. Turklāt, ja arī tiks sākta putnu gripas vakcīnas ražošana, Latvijas izredzes to iegūt būs niecīgas.
Kā izpaužas gripa?
Par pandēmiju vēl tiek runāts tikai kā par iespējamu faktu, bet gripa Latviju skars arī šogad. Tā ir lipīga slimība, ko izraisa gripas vīruss. Tai ir līdzīgi simptomi kā saaukstēšanās vīrusiem, tomēr gripa ir daudz bīstamāka. Tās simptomi ir augsta temperatūra (virs 40 grādiem), drudzis, vispārējs organisma vājums, lauzoša sajūta kaulos, sāpes acu ābolos, sauss klepus un rīkles kairinājums. Atšķirībā no saaukstēšanās gripa var veicināt citas saslimšanas un izraisīt arī dzīvībai bīstamas komplikācijas.
Vakcinācija – efektīvākā
Pasaulē vakcinācija atzīta kā vienīgā efektīvā gripas profilakses metode. Pārējās pieskaitāmas pie vispārējām profilakses metodēm, kas var ietekmēt procesu, bet negarantē rezultātus.
Gripa nav tik bīstama kā tās izraisītās komplikācijas, tādēļ ir īpašas riska grupas, kurām potēties pret gripu ir ieteicams. Tie ir hroniskie slimnieki (sirds, plaušu, nieru, cukura diabēta pacienti); cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem; mazi bērni; tie, kuru darbs saistīts ar cilvēkiem.
“Ņemot vērā apstākļus un iespējamo pandēmiju, esam nolēmuši, ka šogad Jelgavas poliklīnikā riska grupas cilvēki gripas vakcīnu var saņemt krietni lētāk, sedzot vien nelielu līdzmaksājumu,” informē poliklīnikas vadītāja.
Kad vakcinēties?
Ziemeļu puslodē gripa parasti sākas oktobrī un beidzas martā. Imunitāte pēc vakcīnas iestājas vienā divās nedēļās, līdz ar to par optimālo vakcinēšanās laiku tiek uzskatīts septembris, oktobris. Pētījumi rāda, ka apmēram 70 – 90 procentu potēto ar gripu nesaslimst. Ja vakcinējas 80 procentu no kolektīva, saslimstības līmenis tajā tuvojas nullei.
