Būdams Igaunijas pilsonis, bet strādādams Latvijā, es tiku uzaicināts piedalīties referendumā jau iepriekš, pēc izvēles kādā no divām dienām.
Būdams Igaunijas pilsonis, bet strādādams Latvijā, es tiku uzaicināts piedalīties referendumā jau iepriekš, pēc izvēles kādā no divām dienām. Man bija ērtāk ierasties Igaunijas vēstniecībā Rīgā 30. augustā, tad arī nobalsoju par Igaunijas iestāšanos Eiropas savienībā (ES). Tas bija vienīgais pareizais risinājums.
Man tuvākas un labāk zināmas divas jomas – izglītība un uzņēmējdarbība.
Kontekstā ar ES jāsaprot, ka gan Igaunijai, gan arī Latvijai nav daudz vietējo finanšu resursu, lai pietiekami attīstītu rūpniecību; ir vajadzīgas investīcijas. ES spēj sniegt zināmas drošības garantijas, turklāt aliansē darbojas kopējais tirgus, tātad atkrīt muitas problēmas. Līdz ar to paredzu, ka Igaunijā un Latvijā varēs sekmīgi attīstīties vietējā koksnes pārstrāde. Uzskatu, ka katras valsts varenība ir atkarīga no tā, cik attīstīta ir ražošana.
Attiecībā uz izglītību manas domas ir tādas, ka ES mūs piespiedīs rūpēties par tās kvalitātes tālāku paaugstināšanu, lai jauniešiem vēlāk nebūtu problēmu darba tirgū. Man nešķiet, ka grūtības varētu rasties tiem jaunajiem cilvēkiem, kas nolems doties strādāt uz kādu no ES valstīm. Drīzāk baidos, ka Igaunijas vietējā darba tirgū varētu ieplūst darbaspēks no citām valstīm, tādēļ mums jāspēj konkurēt.
Svētdien nebiju ne kartupeļu laukā, ne arī krodziņā, bet mājās ar interesi sekoju Latvijas televīzijas ziņām par referendumu Igaunijā. Iepriekš vairāki mani kolēģi un draugi Jelgavā bija jautājuši, kā es prognozēju referenduma iznākumu Igaunijā. Sacīju, ka apmēram divas trešdaļas balsu būs par ES. Precīzāk – pozitīvi nobalsos 67 plus mīnus divi procenti balsstiesīgo. Nebiju maldījies, rezultāts ir tieši tāds. Precizēšu, ka šajā sakarā nekādas derības netika slēgtas, to nekad neesmu darījis. Tomēr par prognozes attaisnošanos priecājos, sekodams TV: Latvijas televīzija ļoti operatīvi ziņoja par rezultātiem un referenduma norisi Igaunijā.
Tagad, kad manas dzimtenes ļaudis ir nobalsojuši par ES, vēlos pateikt dažus vārdus ceļamaizei tiem Latvijas iedzīvotājiem, tiem jelgavniekiem, kuri nākamsestdien piedalīsies referendumā Latvijā. Atcerieties, ka nav nevienas alternatīvas pilnīgi bez plusiem un bez mīnusiem. Ikvienam jāraugās, kurā svaru kausā mīnusu mazāk, kurā mazāk problēmu vai arī tās vieglāk pārvaramas.
Esmu pētījis ES attīstību. Mūsu, Baltijas valstu, vietu šajā aliansē nosaka divi nozīmīgi faktori: vēsturiskais un ģeopolitiskais stāvoklis. Kādēļ, piemēram, ES iestājās Somija? Divu ļoti saprotamu iemeslu dēļ: lai gūtu drošību un lai tuvotos Eiropas valstīm fiziskā izpratnē, jo Somija taču tik ļoti tālu iestiepjas Ziemeļos. Savukārt zviedri sprieda: ja jau somi iestājas, kā mēs paliksim vidū vieni? Bet Austrija ES iestājās tādēļ, ka Vācija ar saviem uzņēmumiem bojāja tās klimatu, tad nu austrieši atrada vienīgo iespēju, kā savu vidi nosargāt – iestāties aliansē un kļūt par līdztiesīgu lēmēju par Austrijai svarīgiem jautājumiem.
Gan arī ikviens balsotājs mūsu mazajās valstīs spēs sevī rast pietiekami svarīgus argumentus par labu ES. Manā dzimtenē tas jau noticis, ceru, ka arī Latviju sagaida līdzīgs referenduma rezultāts.
Henns Tuherms, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Kokapstrādes katedras vadītājs, profesors, dr.habil.sc.ing, Igaunijas Lauksaimniecības universitātes goda doktors, Dr.hon.c.silv, Zviedrijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmijas ārzemju loceklis
