Pagājušajā nedēļā «Ziņas» lasītājus informēja, ka Latvijā pirmais uzņēmums, kas iesniedzis projektu pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ES Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai, ir plastikāta logu ražotājs SIA «Maiga».
Pagājušajā nedēļā “Ziņas” lasītājus informēja, ka Latvijā pirmais uzņēmums, kas iesniedzis projektu pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ES Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai, ir plastikāta logu ražotājs no Svētes pagasta SIA “Maiga”.
Tie, kas iegādājušies uzņēmuma ražoto produkciju, SIA “Maiga” vārds nebūs svešs, tomēr plašāku skanējumu Latvijā tas ieguva pagājušajā nedēļā, kad, izrādās, viņi pirmie iesniedza visus nepieciešamos dokumentus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai. Kā atzīst direktors un uzņēmuma līdzīpašnieks Andrejs Buhbinders, būt pirmajiem gan trāpījies nejauši. “Tajā dienā, 12. augustā, jau laikus ar mūsu konsultantu Uldi Maniku ieradāmies LIAA. Bijām pārliecināti, ka mūs sagaidīs gara dokumentu iesniedzēju rinda. Izrādījās, esam pirmie. Vēlāk gan sanāca pāris uzņēmumu pārstāvju, tomēr, kā jau pirmajā dienā, tieši mēs nokļuvām informācijas līdzekļu uzmanības lokā,” atceras Buhbindera kungs.
SIA “Maiga” projektu iesniedza programmā “Atbalsts komercsabiedrības infrastruktūras modernizācijai” apakšprogrammā “Komercsabiedrības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”, un projekts paredz ražotnes modernizāciju atbilstoši vides standartam ISO 14000.
SIA “Maiga” direktors stāsta, ka līdztekus logiem viņi ražojot arī durvis. Uzņēmums atrodas Jelgavas rajonā Svētē un tikai pirms dažām dienām svinēja pirmo lielo jubileju – ar logu ražošanu tas nodarbojas desmit gadu.
1988. gadā darbība sākta kā ražošanas kooperatīvam ar divdesmit darbiniekiem un, kā stāsta A.Buhbinders, “tukšā vietā” uzceļot pirmo ražošanas cehu penoplēna tapešu ražošanai. Tajos gados tām bijis labs pieprasījums. Laika gaitā sameklēti sadarbības partneri Austrijā, un pēc ražošanas līnijas piegādes līguma noslēgšanas 1994. gada maijā jau tā paša gada 10. augustā SIA “Maiga” izgatavoti pirmie plastmasas logi. Stikla paketes logiem pirmajā gadā tika vestas no Igaunijas, tad 1995. gadā pēc kredīta saņemšanas bankā iegādāta tehnoloģiskā līnija to ražošanai Svētē. Ražošanas attīstībai kredīti bankā ņemti vairākkārt un vienmēr atdoti savlaicīgi, tāpēc tas bijis viens no argumentiem, kāpēc vērts startēt Eiropas naudas saņemšanai. Turklāt direktors uzsver: izšķirties palīdzēja pērn Jelgavā rīkotie informatīvie semināri. Nav arī mazsvarīgs fakts, ka tieši pagājušajā gadā SIA “Maiga” saņēma ISO 9001 kvalitātes vadības sertifikātu. Pēc tam jau kļuvis skaidrs, ka nekā neiespējama nav, un šā gada februārī nobriedis konkrēts plāns ķerties pie nopietnas uzņēmuma ražošanas līniju modernizācijas, kā arī uzbūvēt jaunu cehu.
Ko ieteiktu darīt tiem, kas nolēmuši startēt ar projektiem Eiropas naudas saņemšanai? A.Buhbinders uzsver, ka noteikti jāsāk ar skaidras nākotnes vīzijas formulēšanu uzņēmumā. Tā “Maigā” formulēta februārī, bet jau martā konkursa kārtībā meklēta firma, kurai ir pieredze līdzīgu projektu sagatavošanā. Salīdzinot piedāvājuma noteikumus, izvēle kritusi uz rīdzinieku firmu “VL Baltic”, kas sagatavoja iesniegšanai 12. augustā visu nepieciešamo dokumentāciju. Tas, ka tā nav joka lieta, liecina iesniedzamo dokumentu apjoms – pieteikums sastāvēja no 187 lappusēm, bet klāt pievienojamais tehniskais projekts aizņēma 99 lappuses. Pirms sākt pieteikuma sagatavošanu, konsultants apmeklējis uzņēmumu, lai ar visu iepazītos “uz vietas”, un šāda sadarbība ilgusi līdz pat pēdējam brīdim.
No savas pieredzes raugoties, A.Buhbinders uzsver, ka tieši precīzi sastādīts projekts var palīdzēt tā sākotnējā – iesniegšanas – posmā, jo dokumentus vienam projektam var iesniegt tikai divas reizes: “Ja, dokumentus pieņemot, izrādīsies, ka pieļauta kāda neprecizitāte, tās labošanai tiks dots laiks. Ja, nākamreiz ierodoties, atklāsies, ka kļūme nav labota vai labota kļūdaini, trešo reizi pretendents pieteikumu finansējuma saņemšanai attiecīgajam projektam vairs iesniegt nevarēs.”
Pašlaik uzņēmumā iestājies gaidīšanas laiks, jo atbildi, vai projekts saņems līdzfinansējumu no ES struktūfondiem, tā izskatītāji sola tikai oktobrī. Ja atbilde būs pozitīva, tad, kā lēš A.Buhbinders, “Eiropas nauda” varētu segt 50 – 65 procentus no projektā paredzētajiem 500 tūkstošiem latu un jau nākamā gada aprīļa sākumā jaunajā cehā būtu iespējams sākt ražošanu. A.Buhbinders: “Pašreiz, strādājot trijās maiņās, ražojam līdz 120 logiem dienā, bet pēc projekta realizācijas to pašu daudzumu jaunajā cehā varēsim saražot vienā maiņā.” Vai no pašreizējiem septiņdesmit darbiniekiem daļa pēc tam nebūs lieki? Uzņēmējs ir pārliecināts par pretējo – vajadzība pēc jauniem kvalificētiem darbiniekiem tikai palielināsies. Nākamais posms būs ISO 14 000 vides aizsardzības kvalitātes sertifikāta iegūšana.
Sarunas nobeigumā “Ziņas” painteresējas, kā iestāšanās ES ietekmējusi uzņēmuma darbību. Direktors atteic, ka no 1. maija gatavās produkcijas cenu nācies palielināt aptuveni par pieciem procentiem, jo strauji augušas piegādājamo izejmateriālu cenas, bet degvielas cenas kāpums palielinājis transporta izmaksas.
Pagaidām jāgaida LIAA atbilde, bet, visticamāk, ka SIA “Maiga” tā būs labvēlīga. Atliek vien citiem novēlēt, izvērtējot savas iespējas un nākotnes plānus, būt drošiem izmantot jaunās iespējas, kas tiek piedāvātas.
