Šaubu ēna ap Zemgales Tehnoloģisko parku Lielupes labajā krastā starp pašlaik topošo dambi un Cukura ielu veidojusies jau kopš laika, kad Jelgavas Domes vadībai par zinātnes parka izveidi pirms septiņiem gadiem radās tikai ideja. Pašvaldība pārmetumus izpelnījusies par darījumiem ar zemi, uz kuras cerētā ēku kompleksa vietā tagad ir tikai divas būves – viena biznesa inkubatoram un būvmateriālu testēšanai, otra – vēja tunelim. Katra uzcelta sava ES projekta laikā, taču abus vieno personas, kas aiz tiem stāvējušas jau ieceru sākumā. Līdzīgi izskatās arī ceļi, kādos it kā cēlie mērķi, kuru ticamību vairoja pieaicinātie zinātnieki, nonākuši uz izputēšanas sliekšņa vai novesti līdz tam
Pirmo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas interesi Jelgavas pašvaldība izpelnījās jau 2005. gadā. Toreiz korupcijas apkarotāji un nozares ministrija lika Jelgavas mēram Andrim Rāviņam paskaidrot 2003. gadā sāktos apšaubāmos un nelietderīgos darījumus ar zemi Pārlielupē. To pašvaldība iegādājās par nepilniem 100 tūkstošiem latu, bet pēc tam 2004. gadā uz 20 gadiem nodeva nomā tolaik rīdzinieka Dāvja Jansona vadītajai firmai «Zemgales Tehnoloģiskais parks» (ZTP). Par 11,7 hektāru nomu prasīti 2,4 santīmi par kvadrātmetru gadā, tādējādi 20 gadu laikā Domei izdosies atpelnīt vien pusi no tās iegādei iztērētā. Dāsnumu pašvaldība pamatoja ar vēlmi atbalstīt inovācijas, par ZTP pienākumu nosakot plašajā teritorijā izveidot zinātnes un tehnoloģiju parku. Dome atbalstījusi arī KanaškuTurklāt nomas konkurss bija formāls, jo tajā piedalījās tikai viens pretendents – mēnesi pēc iepirkuma izsludināšanas nodibinātais ZTP. To izveidoja divi dalībnieki: Jelgavas uzņēmējam Imantam Kanaškam piederošā SIA «Zemgales tehnoloģijas» (tagad tā pieder viņa sievai Dainai) un SIA «Kapitālo investīciju kompānija», kuras dibinātājs bija jelgavnieks Kārlis Markus, bet direktors – D.Jansons. Jelgavas mērs savu rīcību ministrijai izskaidroja, un tās interese par darījumu līdz ar to beidzās. Pašvaldība ZTP iznomātajos 11,7 hektāros ceļu un komunikāciju projektēšanā un izbūvē turpināja ieguldīt desmitiem tūkstošus latu.Kā stāsta Jelgavas Domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, nomniekam ZTP ir tiesības nodot zemesgabalu apakšnomā trešajām personām, ja tā saistīta ar sākotnējo mērķi par zinātnes un tehnoloģiju parka izveidi un funkcionēšanu. Patlaban ZTP apsaimniekotajā teritorijā, piesaistot ES atbalstu, uzceltas divas būves – pirmā bija Peldu ielā 7, kur sešstāvu mājā strādā biznesa inkubators un atrodas bankrotējušās būvmateriālu testēšanas telpas, savukārt turpat Peldu ielā 4 tapis vēja tunelis. Zinātnieki piesaistīti prestižam«Ziņas» pagājušās nedēļas nogalē jau rakstīja, ka izgāzusies grandiozā iecere Jelgavā testēt būvmateriālus, bet vēl ķepurojas otrs mērķis – radīt jaunus uzņēmumus būvniecības nozarē. Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra izveidei tika izlietoti divi miljoni eiro no «Phare» programmas, kā arī 600 tūkstoši latu no valsts budžeta. No šīs summas 1,33 miljonus eiro izlietoja vērtīgu laboratorijas iekārtu iegādei. 2007. gadā projekts gandrīz izgāzās, jo netika īstenots laikā, taču no ES naudas atdošanas projekta īstenotāji izvairījās. Centra sešstāvu ēku atklāja, solot valsts ekonomikā ik gadu iepludināt teju četrus miljonus latu. Finansējuma saņēmējs bija biedrība «Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs» (ZITC), kuras vienīgā amatpersona ir nesazvanāmais Kaspars Skalbergs. Projekts īstenots partnerībā ar Jelgavas Domi, jaundibināto biedrību «Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs» (BITC), biedrību «Tehnoloģiju attīstības forums», LLU, RTU un trim būvniecības nozares asociācijām. Tagad neoficiāli avoti «Ziņām» izsaka versiju, ka testēšanas centrs bijis tikai aizsegs ES līdzekļu piesaistei, bet universitātes pieaicinātas, lai zinātnieku klātbūtne vairotu ticamību projekta ilgtspējai. Izrādās, kopš testēšanas sākuma LLU tur nekādus pētījumus tā arī nav veikusi, bet RTU zinātnieki tikuši pie vienas iekārtas, kas atrodas tās telpās Rīgā. Ārvalstu būvnieki nenotic Bija plānots, ka dārgās laboratorijas iekārtas jaunu būvmateriālu testēšanai un sertificēšanai izmantos daudzi Baltijas, Skandināvijas un citu ES valstu uzņēmumi, taču tas nav noticis. Uz Peldu ielu tās atvestas, kad ēka vēl nebija pabeigta. Iekārtas ilgstoši stāvējušas laukā, tādēļ pēc tam vairs nestrādāja, kā paredzēts projektā, tāpēc ārzemniekus nemaz neinteresēja. Neliela testēšana notika, to veica vietējie uzņēmēji, kas arī ieguldīja savus līdzekļus laboratoriju uzlabošanā un darbības nodrošināšanā. Reālā darba darītāji, neatklājot savus vārdus, teic, ka patiešām ticējuši testēšanas attīstībai, kaut arī par «Phare» projektā saņemtā atbalsta nosacījumiem un sasniedzamajiem mērķiem ZITC vadība nav informējusi. Neoficiāli avoti arī vēsta, ka centrā jau darbības sākumā notikušas aizdomīgas lietas. Piemēram, nebūšanas ēkas celtniecībā, jo tualetēs aukstā ūdens vietā bijis karstais, bet lifti bieži iestrēguši. Neskaidri bijuši arī maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem – vasarā ZITC no būvmateriālu testētājiem prasījis 600 latu mēnesī par neesošu apkuri, bet dažu telpu uzkopšanai nevis algotas pāris apkopēju, bet gan par 1500 latiem mēnesī firma «Kapitālo investīciju kompānija» – tā pati, kas jau sākumā dibināja ZTP. «Kapitālo investīciju kompānijas» līdzīpašnieks K.Markus ir arī viens no Peldu ielā strādājošā biznesa inkubatora veidotājiem.«BITC tā īsti eksistēt pats nemaz nespēja, tas bija visu laiku jāpiebaro, tāpēc tika piesaistīti investori,» saka viens no projektā iesaistītajiem, kas cerēja uz materiālu testēšanu. Līdz ar krīzes sākumu privātā sektora interese zuda, tāpēc BITC nonācis līdz maksātnespējai. «Ziņām» ir zināms, ka kreditoru prasības pret šo biedrību pārsniedz 700 tūkstošus latu.Ja izgāzīsies, ES prasīs nauduCentrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāve Sanda Bergmane-Behmane atzīst, ka «Phare» noteiktie mērķi netika sasniegti noteiktajā termiņā (līdz 2006. gada novembra beigām), bet līdz 2007. gada maijam tie izpildīti. Taču viņa uzsver, ka saskaņā ar «Phare» noteikumiem finansējuma saņēmējam ir jānodrošina projekta rezultātu ilgtspējas saglabāšana līdz attiecīgās programmas pilnīgai slēgšanai (ko veic Eiropas Komisija). Nacionālā programma, kuras ietvaros tika finansēts minētais projekts, vēl nav slēgta, tādēļ visas iesaistītās puses ir ieinteresētas šīs ilgtspējas nodrošināšanā, jo īpaši Jelgavas Dome, kas izteikusi gatavību pārņemt projekta vadību, kļūstot par tā galveno partneri.Eiropas Komisija var lemt par līdzekļu atprasīšanu, ja konstatē saistību neizpildi, nepamatoti veiktus maksājumus vai projekta neatbilstību.
