Viens no bezdarba problēmas risinājuma un jaunu darbavietu radīšanas variantiem ir algotu pagaidu sabiedrisko darbu projekti, ko Nodarbinātības valsts dienests sāka pagājušā gadā.
Viens no bezdarba problēmas risinājuma un jaunu darbavietu radīšanas variantiem ir algotu pagaidu sabiedrisko darbu projekti, ko Nodarbinātības valsts dienests sāka pagājušā gadā.
Tā būtība ir vienkārša. Uzņēmējam, kas īsteno projektu, jaunu darbavietu un jaunas ražotnes veidošanai tiek piešķirti līdzekļi minimālajai algai bezdarbniekiem (sociālais nodoklis sedzams darba devējam) un adekvāta naudas summa materiālu iegādei. Patiesībā tā ir valsts subsīdija uzņēmējam, kurš realizē savu projektu, piesaistot bezdarbnieku. Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas vecākā inspektore Silvija Veite uzsver, ka projekti ir izdevīgi kā darba devējiem, tā ņēmējiem. To pilnībā apliecina arī mūsu pilsētā un rajonā paveiktais. Protams, aizsākums nenorit gludi, daudz kas ir atkarīgs no projektos iesaistīto uzņēmēju atbildības. Taču bez šīs idejas un valsts atbalsta lielākā daļa no tagad jau paveiktā nemaz nebūtu nonākusi līdz realizācijai.
No mūsu rajona pirmais projektu konkursā iesaistījās Imants Parfenovičs. Zaļenieku pagastā zemnieku saimniecībā «Aptiekas» viņš audzē koku un krūmu stādus. Sākotnēji kokaudzētavā darbs tika nodrošināts sešām bezdarbniecēm, pēc tam projektu atļāva paplašināt un nodarbināto skaitu divkāršot. Noslēgumā saimniecībā radītas trīs pastāvīgas darbavietas. I.Parfenovičs panācis arī projekta turpinājumu, un pašlaik kokaudzētavā algotajos sabiedriskajos darbos iesaistīti divi desmiti strādājošo. Kad noteiktais projekta laiks būs beidzies, saimniecības īpašniekam ar pastāvīgu darbu jānodrošina vēl desmit strādnieku. Kopumā «Aptiekās» būs radīts 13 darbavietu.
Projekta turpinājumā iesaistījās arī Pāvela Kukela firma «Bite – K» no Kalnciema. Martā pēc mācību kursu beigšanas Latgales apmācību centrā šūšanas ražotnē bija izveidotas 56 darbavietas. Pašlaik šuvēju sagatavošana Kalnciema ražotnei turpinās, un rudenī strādājošo skaits jau pārsniedz simtu. Nupat – oktobra sākumā – pastāvīgā darbā pieņemtas vēl 22 darbinieces. Turklāt «Bite – K» nodarbina arī šujmašīnu un citas tekstilrūpniecības tehnikas apkalpotājus. S.Veite ir apmierināta, ka arī bezdarba skartajā Kalnciemā sākusies rosība un vismaz kaut kas notiek.
Kopš pērnā oktobra kādreizējā kafejnīcā «Perpetuum mobile» studentu un jauniešu atpūtas centra projektu realizē daudznozaru firma «MRT». Pēc saņemtā pagarinājuma tā izveide tuvojas nobeigumam.
Normunds Aizkalns, projekta vadītājs no firmas, stāsta, ka projektu konkursā «MRT» iesaistījusies tāpēc, ka zinājusi par lielu mazkvalificēto darbu īpatsvaru.
– Tā kā tie ir pagaidu sabiedriskie darbi, uz labiem kadriem necerējām. Taču reizēm daži cilvēki izrādījās patiešām zinoši, – teic N.Aizkalns.
Tomēr vismaz no desmit bezdarbniekiem projekta gaitā firma šķīrusies, jo tikai par atrašanos vien darbā algu nerēķina. Apmēram septīto daļu no palīgdarbos iesaistītajiem projekta vadītājs raksturo kā strādāt gribošus un varošus.
Projekta gaitā firmai bija jānodarbina 46 bezdarbnieki. Pastāvīgi ēkas sakārtošanā iesaistīti vēl vismaz divi desmiti celtniecības firmas meistaru. No Lauksaimniecības universitātes īrētā ēka, ko «MRT» ierakstījusi Zemesgrāmatā, no noplukuša «ģindeņa» palēnām pārvērtusies mājā. Par noderīgām atzītas vienīgi ēkas sienas un pamati. Atjaunošana sākusies ar jumtu. Pilnīgi no nulles ierīkotas komunikācijas. Kopumā ēkā vien, neskaitot iekārtas un apkārtnes labiekārtošanu, ieguldīti 130 tūkstoši latu. Iesaistīto bezdarbnieku darba apmaksai un materiālu iegādei no valsts saņemti 48 tūkstoši latu.
– Ja projektos nebūtu paredzēti līdzekļi materiālu iegādei, diez vai kāds uzņēmums tajos iesaistītos, jo strādāt un sastrādāties ar bezdarbniekiem nav viegli. Turklāt tie ir izdevīgi vienīgi objektos, kur noder nekvalificēts darbaspēks, – tā N.Aizkalns.
Projekta realizācijā firmai «MRT» jāizveido 46 darbavietas. Pašlaik noslēgto darba līgumu skaits nedaudz pārsniedz trīs desmitus. Taču firma darba attiecības turpināšot arī ar vairākiem projektā iesaistītājiem bezdarbniekiem. Apmēram 15 vīru varētu strādāt celtniecībā, vēl kāds – par sētnieku vai sargu.
