Piektdien Jelgavā tika organizēta Zemgales projektu vadīšanas diena, kas nākotnē solās kļūt par tradīciju.
Piektdien Jelgavā tika organizēta Zemgales projektu vadīšanas diena, kas nākotnē solās kļūt par tradīciju. Šādas dienas arī citos Latvijas reģionos rīko Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (LNPVA). Galvenais iemesls, kādēļ tādas tiek organizētas, ir pieredzes apmaiņa un iespēja iepazīties ar aktualitātēm projektu vadīšanā kā Latvijā, tā pasaulē.
Pašlaik projektu vadīšana vairs sen nav haltūra vai hobijs, tā ir pavisam reāla profesija, kas iekļauta arī Latvijas profesiju klasifikatorā. Turklāt LNPVA strādā pie starptautiskās projektu vadītāju sertifikācijas, kas kļūs īpaši aktuāla pēc Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā (ES).
Projektiem un to vadīšanai pēdējā laikā ir arvien lielāka nozīme, risinot dažādas problēmas. Īpaši aktuāli tas ir tādām valstīm kā Latvija, kas nevar lepoties ar augstu labklājības līmeni, sakārtotu infrastruktūru un atrisinātiem saimnieciskajiem jautājumiem. Projektu izstrāde ir vienlīdz aktuāla kā valstij un pašvaldībām, tā arī nevalstiskajam sektoram un uzņēmējiem. Turklāt projektu izstrādes nosacījumi lielā mērā garantē to, ka nauda netiks vienkārši izsaimniekota. Tādēļ jau labu laiku demokrātiskajās valstīs visas lielākās programmas un fondi darbojas tieši pēc projektu izstrādes principiem.
Viena no aktuālākajām programmām, kas pašlaik darbojas Latvijā pēc projektu izstrādes principiem, ir SAPARD, kas ir ES piedāvāta atbalsta programma īpašu pirmsiestāšanās pasākumu veikšanai lauksaimniecības un lauku attīstībai. Šīs programmas kopējais finansējums, ieskaitot Latvijas puses līdzfinansējumu, ir 203,3 miljoni eiro. Sadalot to uz sešiem programmas gadiem, iznāk, ka ik gadu Latvijas laukos, ieskaitot laucinieku pašu finansējumu, tiks ieguldīts vairāk nekā 30 miljoni latu.
Jau tagad divās izsludinātajās SAPARD projektu kārtās saņemti 238 projektu pieteikumi par kopējo attaisnoto izdevumu summu 8,4 miljoni latu. Tas liecina, ka lauksaimnieki pamazām sāk apgūt šo programmu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķu cerīgu apakšprogrammu realizācija nenoris atbilstoši plānotajam, jo, piemēram, lauksaimniecības zemju apmežošanas apakšprogrammā nav iesniegts neviens projekts. Maza interese ir arī par tādām apakšprogrammām kā lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana (iesniegti septiņi projekti) un vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana. Tas liecina par šo apakšprogrammu ekonomisko nepamatotību vai arī par laucinieku neuzņēmību izmantot viņu rīcībā esošos resursus.
Interesanti, ka galvenās kļūdas, iesniedzot projektus SAPARD programmai, ir tieši aprēķinos un izmaksu kalkulācijā, nevis projekta pamatojumā. No tā var secināt, ka mūsu lauksaimniekiem ideju, kā attīstīt lauksaimniecību un lauku vidi, netrūkst.
Turpinot lauku vides tēmu, jāpiemin arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu projekts lauku sievietēm «Mikrokredīts». Tāds Latvijā tiek realizēts jau kopš 1998. gada decembra, un to finansē Ziemeļvalstu Ministru padome. Projektu Latvijā realizē Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža un docente Maiga Krūzmētra. Tā galvenais mērķis ir likt pamatus mikrokredīta kustībai Latvijā. To var panākt, izplatot šo ideju, veidojot mikrokredīta grupas un ar to darbību iesaistot lauku sievietes jebkura līmeņa un apjoma uzņēmējdarbībā. Mikrokredīta ideja savā būtībā ir pietiekami vienkārša, proti, tiek izveidota mikrokredīta grupa (obligāts nosacījums), izstrādāts biznesa plāns, noformēta kredīta saņemšana (Ls 500) un tad tiek sākts darbs ar kredītu. Mikrokredīts ir jāatdod gada laikā. Latvijā darbojas deviņas mikrokredīta grupas, no kurām jau četras strādā ar kredītu (divas no tām arī Zemgalē – Īslīces un Vecumnieku pagastā). Mikrokredīta idejas izplatība lielā mērā ir atkarīga arī no kredītiestāžu atbalsta, jo pašlaik bankas pat tik nelieliem aizdevumiem prasa ļoti rūpīgi izstrādātus biznesa plānus, kas cilvēkiem laukos sagādā pietiekami lielas problēmas. Par to, ka mikrokredīta ideja Latvijā ir jāturpina popularizēt, liecina kaut vai tas, ka visas sievietes, kas iesaistījās šajā kustībā, bija ļoti apmierinātas, turklāt tika celta viņu pašapziņa un radītas jaunas darbavietas laukos, kur tas ir ārkārtīgi svarīgi. Mikrokredīta kustības izplatība atklāj, ka, prātīgi izmantojot naudu, reizēm pat ar Ls 500 var izdarīt daudz vairāk nekā ar tūkstošiem, kurus valsts vai pārvaldības ik gadu investē it kā jaunu darbavietu radīšanā.
Arī Jelgavas pašvaldība strādā pie vairākiem nozīmīgiem projektiem, no kuriem viens paredz sakārtot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pilsētā. Ņemot vērā to, ka teorētiski Jelgavas pašvaldība gadā pilsētas attīstībā var investēt vienu miljonu latu (pieci miljoni latu no sešu miljonu budžeta aiziet pašvaldības iestāžu, dienestu un struktūru uzturēšanai), šā projekta izmaksas ir vienkārši astronomiskas, proti, 44 miljoni latu. Taču arī šāda summa ir pavelkama, tikai nepieciešama uzņēmība. Tieši ūdenssaimniecības projekts ir viens no lielākajiem Jelgavas pašvaldības panākumiem pēdējos gados, un lielāko ieguldījumu tā realizēšanā devis pašreizējais Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods. Par to, ka projekts ir izdevies, liecina kaut vai tas, ka Jelgava bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas panāca, ka 74% no visām projekta izmaksām ir ES dāvinājums un tikai atlikušie 26% jāpiesaista pašvaldībai.
Tas bija tikai neliels ieskats par to, cik plašs ir projektu menedžments, taču līdztekus minētajiem arvien aktuālāki kļūst arī informācijas tehnoloģiju ieviešanas projekti, sociālie projekti un virkne citu aktivitāšu, kurām resursi tiek piesaistīti ar projektu starpniecību.
