Kas tas ir projekts? Vai haltūra? mājiniekiem jautā 2. klases skolniecīte, aizvadījusi projektu nedēļas dienu skolā.
Kas tas ir projekts? Vai haltūra? mājiniekiem jautā 2. klases skolniecīte, aizvadījusi projektu nedēļas dienu skolā.
Lielie brāļi skaidro, ka tas ir milzu darbs, kas jāsāk pētīt un rakstīt jau septembrī, lai tagad, februārī, varētu aizstāvēt.
Šonedēļ ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu nr.336 pirmoreiz it visās Latvijas skolās noteikta projektu nedēļa.
Mani jau tagad šausmas māc, to iedomājoties, projektu nedēļas priekšvakarā teic kādas kultūrvēsturiskas iestādes vadītāja. Tas nozīmē, ka man būs jāstrādā skolotāju vietā. Bērni tiks izdzīti ielās pēc principa: aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko.
Man, lūdzu, šonedēļ atvaļinājumu, vakarrīt sekretāre lūdz direktoram. Dēlam ir klases uzkopšanas projekts, un man jau rīt deviņos jābūt skolā strādāt.
Jāaiziet uz bibliotēku pēc pasaku grāmatām, teic otrklasnieka vecmāmiņa. Mazdēlam šonedēļ ir projekts izlasīt divas pasaku grāmatas. Ko tikai tagad nesauc par projektu!
Mums šonedēļ ir brīvdienas, godīgi saka lauku skolas sestklasniece. Vienu dienu jāintervē skolotāji un otrā dienā jāaiznes sarunas pieraksts tīrrakstā. Toties visas pārējās dienas ir brīvas.
Pirms ministrijas rīkojuma projektu nedēļas nebūt nebija ar likumu aizliegtas, daudzās skolās tās notika tik un tā pēc brīvas gribas un radošas izdomas, nevis piespiedu kārtā pēc direktīvas no augšas. Ir skolas, kur skolēni ir pieraduši katru gadu rakstīt un aizstāvēt projektus, tas ir darbs vairāku mēnešu garumā, un projektu nedēļā tiek aizstāvēti darba rezultāti.
Projektu nedēļas vienlaicīga masveida izsludināšana, neizplānojot projektu tēmas jau pirmajā semestrī, daudzās skolās rada skolēnos priekšstatu, ka projekts ir kaut kas tāds, ko var saraut uz ātru roku, dienas lielāko daļu nobumbulējot savā vaļā. Vārdu sakot, haltūra.
