Jaunais Jelgavas pašvaldības bērnudārzs «Ķipari» šķiet skaists un krāsains, taču vairāki vecāki, iepazīstoties ar telpām, bijuši nepatīkami pārsteigti par acīmredzamiem celtniecības «brāķiem», kas varot apdraudēt mazuļu drošību. Iestādes vadītāja Tija Milgrāve gan tam nepiekrīt, norādot, ka darbi iestādē turpinās: «Cenšamies, lai viss būtu vislabākajā kārtībā, un, ja vecāki pamana kādas nepilnības, labprāt tās uzklausīsim un risināsim.»
Pirms daudziem gadiem ēka Pulkveža Brieža ielā 23a tika celta kā bērnudārzs. Vēlāk tajā atradās 3. pamatskolas sākumklases, bet pēdējos gadus tā stāvēja tukša. Šogad no 29. augusta to atkal apdzīvos bērni. Vecāku iepazīšanās ar pirmsskolas izglītības iestādi «Ķipari» notika 8. augustā, pēc kā vecākiem arī radās pirmais iespaids par redzēto. «Mazi rotaļu laukumi un lapene, taču daudz bruģa un spireju – kur 25 grupas bērniem ir vieta spēlēm un rotaļām? Nepieņemami šķiet, ka vienā telpā bērni ēdīs, rotaļāsies un gulēs. Ejot uz otro stāvu, kāpņu laida vidū viens pakāpiens ir pāris centimetru augstāks, un aiz tā ķeras kājas. Milzīgi logi, pa kuriem saule telpas piesilda, bet ventilācijas sistēmas grupās nav,» vēstulē «Ziņām» pirmos iespaidus par jauno dārziņu apraksta māmiņa Inga. Viņasprāt, arī rotaļu laukumi ir saspiesti un pietrūkstot zaļās zonas, kur bērniem izskrieties. Kādu citu mammu samulsinājušas gados jaunās audzinātājas, kurām ir ļoti maza pedagoģiskā pieredze vai tādas vispār nav. Vietas ir tik, cik irNākamnedēļ iestādi apmeklēs Valsts komisija, kas sniegs savu atzinumu. Šonedēļ bērnudārzā pabeigs iekārtot grupas, bet atklāšana plānota 29. augustā, stāsta iestādes vadītāja. «Šī ēka jau pirms daudziem gadiem tika projektēta kā bērnudārzs, un vecais projekts arī palicis, tikai tagad ēka renovēta, tādēļ nav iespējams to izveidot ar lielākiem vai mazākiem logiem, papildu guļamtelpām. Arī sākt uzreiz visu apšaubīt no vecāku puses ir nepareizi – ļaujiet mums pierādīt, ko mēs varam, un tad kritizējiet. Mēs daudz strādājam, lai būtu labs kolektīvs, un iestādē ir ļoti daudz labu speciālistu,» norāda T.Milgrāve. Jaunajā iestādē, kurā atradīsies divas divgadīgo, četras trīsgadīgo un tikpat četrgadīgo grupas strādās gan pedagogi ar lielāku pieredzi, gan tādi, kas vēl mācās. Svarīgi ir kolektīvu veidot tādu, lai visi aug līdzi, tāpēc mums ir gan pieredzējušas skolotājas, gan jaunas, saka vadītāja. Āra zonā ir daudz bruģētu celiņu, bet maz zāliena. Arī lapenes būs jādala divām grupām. Vadītāja uzskata, ka tas nav slikti – bērni komunicē un mācās draudzēties. Mēs atrodamies pilsētas centrā, un vietas ir tik, cik tās ir, saka vadītāja. Par kāpnēm domāsViņa stāsta, ka dārziņa apakšstāvā, kur izvietotas mazāko bērnu un speciālā grupa, telpas ir šaurākas, jo atsevišķi ierīkota guļamistaba, bet augšējo stāvu grupas ir tādas kā visos pilsētas pašvaldības dārziņos – vienā telpā apvienota ēdamzāle, guļamtelpa un rotaļu zona. T.Milgrāve atzīst, ka zināmas neērtības varot sagādāt pakāpieni, kas ved uz ēkas otro stāvu, jo tie nav simetriski. «Tādas kāpnes iestādē bijušas vienmēr, bet mēs domājam, kā labot situāciju,» viņa piebilst. Grupā ir 26 bērni, bet statistika rāda, ka vidējais grupu piepildījums ikdienā ir 60 procentu. Izstrādājot dienas režīmu, padomāts, lai katru dienu grupās būtu atvēlēts laiks telpu vēdināšanai. «Bērni iet uz mūzikas, sporta nodarbībām, peldēšanu, sāls istabu – viņi ir nemitīgā kustībā un visu laiku grupā neatrodas. Augšstāvā gala grupās ir balkoni, uz kuriem ir iespēja iziet. Grupas aprīkotas ar ventilācijas sistēmu,» uzskaita vadītāja.
