LSDSP dome izsaka neizpratni un nosodījumu par LR ģenerālprokurora J.Maizīša lūgumu Saeimai dot priekšlikumu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu sakarā ar viņa uzstāšanos šā gada 17. februāra Saeimas plenārsēdē.
LSDSP dome izsaka neizpratni un nosodījumu par LR ģenerālprokurora J.Maizīša lūgumu Saeimai dot priekšlikumu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu sakarā ar viņa uzstāšanos šā gada 17. februāra Saeimas plenārsēdē.
Ģenerālprokurora viedoklis, kas pausts Saeimai adresētajā lūgumā, ir pretrunā ar LR Satversmes 100. pantu. Tas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus.
Attiecībā uz tautas ievēlētajiem deputātiem LSDSP uzskata, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pret saviem vēlētājiem atklāti darīt zināmu to informāciju, kas iegūta, deputātu pienākumus pildot.
Deputāts Jānis Ādamsons, savā paziņojumā minēdams amatpersonu vārdus saistībā ar pedofilijas lietu, izmantojis Satversmes 100. pantā garantētās tiesības un izpildījis savu deputāta pienākumu – neko neslēpt no tautas.
Informāciju par vēlāk nosaukto amatpersonu saistību ar pedofilijas lietu Jānis Ādamsons ieguva gan šā gada 18. oktobrī, uzklausot žurnālistus, gan vēlāk kā komisijas priekšsēdētājs, uzklausot personas, kas sniedza liecības komisijas sēdēs.
Prokurors savā rakstā norāda, ka pirmstiesas izmeklēšanā ir pierādīts, ka J.Ādamsons publiski izplatījis A.Šķēles, V.Birkava un A.Sončika godu aizskarošu un neslavu ceļošu informāciju, zinot, ka tā ir nepatiesa. Deputāts esot apvainojis šīs personas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
Šāds apgalvojums ir nepareizs, jo nekādus konkrētus noziegumu faktus J.Ādamsons paziņojumā neminēja. Viņš paziņoja: «…Pamatojoties uz tām liecībām, kuras ir komisijas rīcībā, var viennozīmīgi teikt, ka cilvēki, kas varētu būt iesaistīti šajā skandālā, ieņem augstus amatus. Ne vienreiz vien ir minētas tādas amatpersonas kā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Ministru prezidents Andris Šķēle.»
To, ka šādas liecības tika sniegtas, prokurors apstiprina, norādot, ka viena persona par A.Šķēli un trīs personas par V.Birkavu komisijai sniegušas apzināti nepatiesas ziņas un divas personas sniegušas apzināti nepatiesas liecības arī pirmstiesas izmeklēšanā, bet viena atteikusies liecības sniegt, par ko šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības.
Prokurora apgalvojums, ka šīs personas sniegušas apzināti nepatiesas liecības, patlaban vērtējamas vienīgi kā apsūdzības viedoklis. Par neapstrīdamu slēdzienu tas kļūtu tikai tādā gadījumā, ja par apzināti nepatiesām šīs liecības atzītu tiesa. Taču tiesai prokurora viedoklis nav saistošs, un pamatot J.Ādamsona apsūdzību ar tādiem faktiem, par kuriem vēl tikai spriedīs vairākas tiesu instances, ir ne tikai nekorekti, bet kriminālprocesuālā aspektā arī pretlikumīgi.
Un neatkarīgi no tā, vai liecības izrādīsies patiesas, vai nepatiesas, deputāta J.Ādamsona sniegtā informācija ir patiesa. Šādas liecības komisijai tika sniegtas.
Bez jebkādas motivācijas, bez atsaucēm uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem prokurors izdarījis secinājumu, ka J.Ādamsons zinājis, ka paziņojumā minētā informācija ir nepatiesa. Šāds apgalvojums pats par sevi ir deputāta J.Ādamsona goda un cieņas aizskārums.
Gan J.Ādamsona, gan citu komisijas locekļu attieksme pausta komisijas darba apkopojuma ziņojumā, kura 2. nodaļā ir norādīts:
«Komisijas arī nolēma, ka, ievērojot jautājuma privāto un daļēji arī intīmo raksturu, tiek minēta tikai tā informācija, par kuras drošību komisija ir pārliecināta.»
Tālāk 3. nodaļā (komisijas darba rezultātu analīze, secinājumi un atzinumi) ir iekļauts šās teksts:
«Komisijas rīcībā ir gan tie-
šas – nepastarpinātas, gan netiešas liecības, kurās vairākkārtīgi kā iespējamie nepilngadīgo seksuālo pakalpojumu saņēmēji vai minētā pakalpojumu tīkla darbības līdzzinātāji ir minētas šādas publisko un privāto institūciju amatpersonas: Ministru prezidents Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, VAS «Latvijas pasts» ģenerāldirektors Aivars Droiskis, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.»
LSDSP dome uzskata, ka nevienam nav pamata apšaubīt to komisijā iekļauto deputātu godprātību, kas akceptējuši galaziņojumu.
LSDSP dome izsaka pārliecību, ka LR Prokuratūras rīcība ir vērtējama kā politisks spiediens un apzināta vēlme ietekmēt deputātus turpmāk atturēties no iesaistīšanās parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbā un izvairīties no augstu amatpersonu kritikas. Tāda attieksme apdraud demokrātiju un nav savienojama ar virzību uz tiesisku valsti.
LSDSP dome aicina visus godprātīgos Saeimas deputātus distancēties no politiskām intrigām, bez aizspriedumiem principiāli izvērtēt ģenerālprokurora J.Maizīša nepamatotos un nemotivētos apgalvojumus, kas pausti viņa lūgumā Saeimā, un šo lūgumu noraidīt.
