Parasti saka – no Eiropas vajag mācīties, tāpēc pirms vairākiem gadiem Ministru kabinetā pieņēma «Prostitūcijas ierobežošanas noteikumus».
Parasti saka – no Eiropas vajag mācīties, tāpēc pirms vairākiem gadiem Ministru kabinetā pieņēma «Prostitūcijas ierobežošanas noteikumus». Tie paredzēja, ka pašvaldībām jāierāda vieta, kur nodarboties ar senāko profesiju. Dažas pašvaldības rādīja piemēru, nosakot «sarkano lukturu» vietu, taču jelgavnieki «mīlas priesterienes» atstāja novārtā.
Cik bieži teikts, ka Jelgava nedrīkstētu atpalikt no galvaspilsētas, jo cik tad tālu līdz valsts centram, taču «naktstauriņu» amata atbalstīšanā gan esam bijuši visai kūtri. 2001. gadā toreizējais Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans ierosināja ierādīt prostitūtām Aizsargu ielu, taču pašvaldības tikumīgie prāti šo ierosinājumu noraidīja. Aizbildinājums tolaik bija viens – Jelgavā pēc tādām lietām neesot pieprasījuma, turklāt neviena ieinteresētā persona nebija vērsusies ar iesniegumu Domē. Tiesa, par pieprasījuma trūkumu mūsu pilsētā jāsūdzas nav – vismaz tā stāsta zinoši cilvēki, taču «sarkano lukturu» iela savu vietu Jelgavā joprojām nav atradusi.
Cenas tādas pašas kā Rīgā
Visplašākais piedāvājums pērkamajai mīlestībai ir dažās no pilsētas viesnīcām, taču izrādās, ka mūsu pilsētai ir kāda savdabīga iezīme – «meiteņu» pieplūdums «tirdzniecības vietās» esot atkarīgs no gadalaika. Daži to skaidro ar mācību gadu, jo, piemēram, vasarās izvēle esot krietni mazāka nekā aukstajos ziemas vakaros. Vai ar šo seno profesiju nodarbojas no citām pilsētām iebraukušās studentes, nav zināms, taču «mīlas priesterieņu» vidējais vecums svārstoties no 18 līdz 24 gadiem.
Vienā lietā gan mūsu pilsētiņas «bizness» neatpaliek no Rīgas – cenas par meiteņu pakalpojumiem ir tādas pašas kā galvaspilsētā – 15 latu stundā. Atsevišķās vietās gan par piecīti iespējams nosist cenu, taču tas tiekot darīts reti – klientu netrūkstot arī par pilnu maksu.
Domāju, ne vienam vien rodas jautājums, kas tad ir klienti. Bieži vien tie nebūt nav iebraucēji. Visbiežāk «naktstauriņu» pakalpojumus meklē ģimenes galvas, kas ikdienas vienmuļībā cenšas ienest kādu izmaiņu. Kaut arī Jelgava nebūt nav liela pilsēta, pārsvarā sievas par vīru sānsoļiem neko neuzzina – viesnīcas klientu anonimitāti garantē.
Piedevā – skurbulis
Kādu vakaru, ejot gar autoostu, skats pievērsās kādai paplukušai dāmai gados, kas diezgan skaļā balsī sevi piedāvāja par pusotru latu (!). Šai personai gan pie dabas dotajiem jaukumiem – krietni krunkainā Ievas kostīma un zilā deguna – nāca vēl tāds pārsteigums klientiem kā bezmaksas skurbulis. Pietika tikai kādam uzpūst, kad tā vien sakārojās pēc marinēta gurķīša. Neviens niecīgās naudas kārotājai uzmanību nepievērsa, pat Municipālās policijas darbinieki, kas lēni aizbrauca sievietei garām.
Daži gados jauni vīrieši atraduši vēl labāku un, galvenais, lētāku veidu, kā tikt pie izklaides dažu stundu garumā. Atliek tikai apciemot dažas istabiņas kādā no dienesta viesnīcām, un pilnīga bauda garantēta. Bieži vien jaunajām meitenēm pietiek ar kādu šokolādes kārbu, citu nieku vai pavizināšanu «glaunā» automašīnā, lai viss notiktu.
Bet ko darīt pārējiem, kas vēlētos savu mīlestību atrast uz ielas? Pagaidām neko. Atliek cerēt, ka kāds domnieks arī Jelgavu nolems ievest Eiropā, pievienojoties kilometriem garajām pasaules «sarkano lukturu» ielām.
