No LETA ziņu lentes: «Par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem balsoja 83 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās.» Par ko tad runa? Izrādās, Saeima nupat ar grozījumiem tās Kārtības rullī samazinājusi deputātu amata algas. «Uz papīra» tās būšot 986 lati pirms nodokļu nomaksas. Cik «tautas kalpi» saņems patiesībā, varēs redzēt ienākumu deklarācijās nākamgad. Bet neba galvenais – cik saņems. Jautājums – vai deputāti, valsts un pašvaldību ierēdniecība ir gatavi nest samērīgus upurus. Tostarp tapt drastiski samazināti. Cik piedzīvots, «treknie runči» to darījuši visai negribīgi. Gan minētais, gan lielais valsts budžeta samazinājums ir galvenie iemesli, kāpēc kupli apmeklēti mītiņi Rīgā un citās Latvijas pilsētās, tostarp Jelgavā, iztika bez vardarbīgiem ekscesiem. Varas pārstāvji gan bija gatavojušies acīmredzot kam nopietnākam. Vismaz Jelgavā policistu skaits, salīdzinot ar sanākušajiem – pārsvarā pensionāriem un skolotājiem –, bija ievērojams. Vai ar mītiņošanu patlaban var ko panākt? Ticamākais, nē. Bet vai tad šādai protesta formai ir kāda jēga? Uz to atbilde – viennozīmīgs «jā!». Mūsu sabiedrība vēl tikai atgūstas no ilgstoša miega un sāk mācīties demokrātiskas viedokļa izpausmes formas. Nevienā valstī neviena vara tikai no labas sirds nav ieklausījusies, ko domā sabiedrība par tās pieņemtajiem lēmumiem. Latvijā tagad jāmācās to saprast. Tikai vienotībā ir cerība, ka nākamie lēmumi tiks pieņemti visu iedzīvotāju interesēs.
