Šogad sakarā ar vēlēšanām augusts (tradicionālais ierēdņu atvaļinājuma laiks) padevies tāds skaļāks, jo, sākoties «Milžu cīņām», katrs paziņojums tiek uztverts asāk vai, gluži otrādi, vispār ignorēts.
Šogad sakarā ar vēlēšanām augusts (tradicionālais ierēdņu atvaļinājuma laiks) padevies tāds skaļāks, jo, sākoties «Milžu cīņām», katrs paziņojums tiek uztverts asāk vai, gluži otrādi, vispār ignorēts. Līdzīgi ir ar dažādām provokācijām, kuras laiku pa laikam iegūst plašu publicitāti, un vairumā gadījumu to autori berzē rokas un priecājas par saviem sabiedrisko attiecību trikiem.
«Mēģināsim nokrāsot Latviju melnāku», apmēram tā varētu nosaukt akciju, ko jau vairākus gadus cītīgi atbalsta tāds laikraksts kā «Vesti segodņa». Nav šaubu, ka šīs avīzes populārākais tēmu pasniegšanas veids ir provokācija jeb, citiem vārdiem, nepamatotas ažiotāžas radīšana, lai maldinātu Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un celtu «bišu» reitingu.
Šoreiz politiskās apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL») kandidāts un rupors jau minētajā laikrakstā Nikolajs Kabanovs, izmantojot vecas čekistu metodes, kārtējo reizi diskreditējis Latvijas valsti. Proti, atreferējis sabiedriskās organizācijas «Jewish Survivors of Latvia» (JSL) atklāto vēstuli ASV kongresam, prezidentam un Simona Vīzentāla centram, kurā pausts uzskats, ka Latvija nav cienīga iestāties NATO.
Izbrīna šajā vēstulē paustā argumentācija, kur latvieši tiek pasludināti par ebreju bendēm. Tiek minēta Arāja komanda, Konrāds Kalējs (viņa vaina netika pierādīta) un citi. Kas ir šie mītiskie citi, kurus Zurofa kungs un viņam līdzīgie nemitīgi piesauc, bet tā arī neatrod? Turklāt vēstulē tiek izdarīts atklāts spiediens uz Latvijas valdību ar prasību oficiāli atvainoties ebreju tautai par latviešu genocīdu pret to, jo it kā tikai tad Latvija būtu tiesīga pretendēt uz dalību NATO. Atkal jājautā, par kādu genocīdu ir runa, jo, iepazīstoties kaut vai ar Andrieva Ezergaiļa grāmatu «Holokausts Latvijā», kļūst skaidrs, ka vairāk latviešu noteikti bija starp tiem, kas slēpa ebrejus, nevis tiem, kas piedalījās slepkavošanā. Turklāt mums tad būtu jāpieprasa arī Izraēlas kneseta atvainošanās to ebreju vārdā, kuri, slēpdamies aiz poļitruku «budjonovkām», sēdināja latviešus lopu vagonos uz Sibīrijas ārēm.
Nepamatoti par slepkavām tiek sauktas arī Latviešu leģiona vienības, kuras jau Nirnbergas tribunāls atzina par ierindas kaujas vienībām. Tādēļ atsevišķu gadījumu dēļ (tie vēl ir jāpierāda) nedrīst aptraipīt visa leģiona godu. Acīmredzot JSL pārstāvjiem trūkst elementāru vēstures zināšanu.
Sabiedriskās organizācijas JSL atklātās vēstules atreferējumam kā bonuss ir pievienota improvizēta intervija ar Solu Fridmanu, kurš, uzdodamies par JSL koordinatoru, pauž promaskaviskus uzskatus par Latvijas dalību NATO. Tāpat tiek stāstīts par to, cik nežēlīgi latvieši ir piedalījušies ebreju kopienas iznīcināšanā. Protams, netiek minēti konkrēti fakti. Pretējā gadījumā Vīzentāla centra pārstāvis Zurofs diezin vai solītu 10 tūkstošus tam, kas uzrādīs kādu tiesājamu nacistu slepkavnieku.
Jāatzīmē, ka minētajā publikācijā nav atsauksmes uz to, kas ir parakstījis šo vēstuli. Īpaši dīvaini tas ir kaut vai tāpēc, ka JSL prezidents Stīvens Springfīlds vēl šajā vasarā NATO kandidātvalstu sanāksmes laikā apmeklēja Latviju un pauda atbalstu mūsu valsts virzībai uz NATO. Vienīgā persona, uz kuru N. Kabanovs atsaucas šīs publikācijas sakarā, ir kāds Sols Fridmans, kura vārdu Latvijas ebreju kopienas pārstāvis Grigorijs Krupņikovs vispār neatceras saistībā ar JSL. Tādēļ atļaušos pieņemt, ka JSL valde nav informēta par savas organizācijas atklāto vēstuli un publikācija tapusi kā kārtējais politiskais pasūtījums, lai starptautiskajā apritē Latviju atkal varētu iemīcīt holokausta dubļos. Proti, kāds N.Kabanovs sazvanījis kādu S. Fridmanu un sarunājuši, ka jāuzskribelē kāds gabals… nu par to pašu holokaustu, jo, redz, pasaulē tam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, un «PCTVL» arī savs labums. Tāda, lūk, īsumā varētu būt šīs provokācijas atkailinātā forma.
