Prozas lasījumu atklāšanas pasākumā Rīgas Spīķeros savu jauno darbu fragmentus lasīja arī jelgavnieki Ineta Meimane un Aivars Eipurs.
Otrdienas vakarā uz Maskavas ielas «Dirty Deal Cafe» skatuves kāpa pat četri, kuri tā vai citādi saistīti ar mūsu pilsētu. Bet ne jau skaitliskās proporcijās literatūra mērojama – pēc kārtas piecpadsmito prozas lasījumu atklāšanas vakarā bija iespējams baudīt daudz interesantas lasām(klausām)vielas. Gluži Andreja Upīša stilu saklausīt nevarēja (prozas lasījumu tradīcija aizsākusies 1995. gadā kā neliels lielā prozaiķa A.Upīša dzimšanas dienas svinību pasākums), lai gan Andra Akmentiņa vakara ievadā atraktīvi nolasītais «gabals» par kādu savdabīgu «spartakiādi» visnotaļ atbilst skarba pēcsociālistiskā reālisma kanoniem.Otro gadu prozas lasījumos piedalās Ineta Meimane, kas vairāk pazīstama kā grāmatu «Nepalikt vienai tumsā. Nora Bumbiere» un «No manis neaizej. Larisa Mondrusa» autore. Šoreiz dzirdējām «Every Happy» – fragmentu no topošā garstāsta «Bitenieka aleja». Spraigi dramatiskais vēstījums par literārā varoņa tolaik pretlikumīgu ceļojumu laivā uz Gotlandi atšķirībā no citiem lasījumiem nepretendēja uz ironijas zibeņiem, bet aizkustināja un izraisīja līdzpārdzīvojumu. «Nejaukt ar dzejnieku Eduardu Aivaru,» iepazīstinot ar Aivaru Eipuru, klātesošajiem piekodināja vakara vadītājs – dzejnieks ar jelgavnieka saknēm, Jelgavas 4. vidusskolas (tāpat kā I.Meimane) absolvents Kārlis Vērdiņš. Literārajās aprindās labi pazīstamais septiņu dzejas grāmatu autors Eduards Aivars kā prozaiķis publicējas savā īstajā vārdā – Aivars Eipurs. Šogad nāca klajā viņa īsprozas krājums «Minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu». Pamazām viņa prozas sacerējumi maina formātu. Uz vakara vadītāja K.Vērdiņa joku par minimām, kas attiecīgos apstākļos mēdz pārvērsties ja ne par maksimām, tad vismaz par midimām, A.Eipurs atbildēja ar fragmentu no vesela romāna, kura pagaidu nosaukums «Lubene 2009». Romāna autors «Ziņām» stāstīja, ka topošais daiļdarbs iecerēts ne gluži kā lubu romāns latviešu gaumē, ne vēstījums kinorežisora Kventina Tarantino stilā, lai gan zināmas paralēles saskatāmas. Otrdien A.Eipura lasītajā fragmentā varēja saskatīt ne tikai nesenu politisku notikumu atblāzmu, bet arī attālas norādes uz pašiem prozas lasījumiem – sižetā viens literārais varonis lasa savu daiļdarbu otram. I.Meimane, K.Vērdiņš, A.Eipurs, kas tad bija ceturtais jelgavnieks? Ģirts Šolis, ko citkārt pazīstam kā Jelgavas Jaunā teātra režisoru un radošās apvienības «umka.lv» dalībnieku, otrdien spēlēja sitaminstrumentus grupā «Gaujarts», nodrošinot vakara muzikālās intermēdijas.
