Vēl 1. gadsimtā p. m. ē. Romas impērijā dzīvoja kāds romiešu valsts un literatūras darbinieks vārdā Mecenāts, kas plaši atbalstīja mākslas zinātnes un sporta aktivitātes.
Vēl 1. gadsimtā p. m. ē. Romas impērijā dzīvoja kāds romiešu valsts un literatūras darbinieks vārdā Mecenāts, kas plaši atbalstīja mākslas zinātnes un sporta aktivitātes. Tieši viņam par godu jau kopš viduslaikiem labdarus pieņemts saukt par mecenātiem. Pateicoties mecenātisma idejai, uzplauka māksla viduslaiku Florencē, daudz vēlāk izveidojās arī tādas organizācijas kā Sarkanais Krusts un visbeidzot arī mūsu pašu Latvijas Kultūras fonds (LKF), Latvijas Bērnu fonds (LBF) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kuras jau ilgāku laiku ir priviliģētas finansējuma saņemšanā. Ne velti tieši tām ir iespēja piesaistīt līdzekļus, par ziedoto summu ziedotājorganizācijām sniedzot atlaidi 90% apmērā no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Pārējās sabiedriskās organizācijas ar Finansu ministrijas svētību (kā liecina pieredze, šādu «svētību» saņemt nav nemaz tik vienkārši) labākajā gadījumā var iegūt iespēju sniegt nodokļu atlaidi tikai 85% apmērā. Šī situācija pati par sevi jau rada savdabīgu interešu konfliktu starp nevalstisko sektoru (sabiedriskās organizācijas) un trim priviliģētajām organizācijām, kuras visiem spēkiem mēģina aizkavēt likumprojekta, kas noteiktu iespēju piedāvāt vienādu nodokļu atlaidi visām sabiedriskā labuma organizācijām, pieņemšanu.
Izmantojot jau minētās nodokļu atlaides, daudzās sabiedriskajās organizācijās tiek atmazgāta nauda jeb, precīzāk, ziedošana tām ir legāls paņēmiens, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Pagājušo trešdien par vienu no šādiem gadījumiem Finansu policija ierosinājusi krimināllietu, jo atklājies, ka VAS «Latvijas gaisa satiksme» («LGS») bijušais prezidents Aleksandrs Okladņikovs, ziedojot naudu LKF, izmantojis savas dienesta pilnvaras mantkārīgā nolūkā. Finansu policijas direktors Aivars Purmalis pieļauj, ka šajā gadījumā runa varētu būt par 50 tūkstošiem vai pat vairāk latu lielu ziedojumu. Teorētiski minētā summa dota kādam tēlniecības projektam un Jūramlas pilsētas labiekārtošanai, bet praktiski lielākā daļa naudas ieslīdējusi Okladņikovu ģimenes budžetā. Proti, «LGS» prezidenta sieva Tatjana Okladņikova atprasījusi tēlniecības projektam domātos līdzekļus, bet Jūrmalas labiekārtošana aprobežojusies ar Okladņikovu savrupmājas izbūvi, jo attiecīgie ziedojumi pārskaitīti firmām, kuras labiekārtoja tikai vienu Jūrmalas īpašumu.
Finansu pārkāpumi konstatēti arī pašreizējā «LGS» prezidenta Edija Kizenbaha aktivitātēs, jo 2000. gadā «LGS» ziedojusi 20 tūkstošus latu 24 kara lidotāju kapa pieminekļu restaurēšanai. Taču līdz šim restaurēti tikai trīs pieminekļi. Turklāt restaurācijas darbu tāmēs uzrādīti nepamatoti lieli tēriņi ieguldītajam darbam. Arī šajā gadījumā neviens nespēj īsti izskaidrot, kur palikusi LKF ziedotā nauda.
Šie noteikti nav vienīgie gadījumi, kad valsts un privātie uzņēmumi izmantojuši nevalstiskās organizācijas savu privāto maciņu papildināšanai, jo Valsts kontrole un Finansu policija sabiedrisko organizāciju finansu atskaites pārskata visai formāli. Turklāt šādus pārkāpumus atklāt ir visai sarežģīti, jo papīru lietas parasti tiek nostrādātas sterili un juridiski izskatās korekti.
Zināmas problēmas rada arī tas, ka caur sabiedriskajām organizācijām pastāv iespēja ziedot kādam noteiktam mērķim, atbalstot vienu vai otru projektu. Līdz ar to nav izslēgta iespēja vienoties arī ar naudas saņēmēju par tās atdošanu atpakaļ ziedotājam. Nav jau arī noslēpums, ka dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji apmeklē uzņēmējus (tai skaitā arī valsts uzņēmumu atbildīgās amatpersonas), piedāvājot ziedot naudu ar iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus un daļu no ziedotās summas, paturot sev noteiktus procentus. Par šīm pseidomecenātisma shēmām noteikti ir informēta kā Finansu policija, tā Valsts kontrole, taču līdz šim nedz minētās institūcijas, nedz likumdevējs nav izrādījis iniciatīvu šādu krāpniecību ierobežot. Sava veida risinājums noteikti būtu atcelt priekšrocības noteiktām sabiedriskajām organizācijām, pēc iespējas ātrāk pieņemot likumprojektu paketi par nevalstiskajām organizācijām. Tomēr viss liecina par to, ka šī Saeima pat negrasās to darīt, jo atsevišķi valdošo partiju oligarhi ir pārāk cieši saistīti ar LOK, kurai atbilstoši jaunajam likumam būtu grūti pretendēt un sabiedriskā labuma organizācijas statusu un līdz ar to arī uz iespējām saviem mecenātiem piedāvāt nodokļu atlaides.
