Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca «Ģintermuiža» ir pirmā Latvijā, kas praksē ieviesusi mobilo ambulatorās psihiatriskās palīdzības komandas darbu.
Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca (JPS) “Ģintermuiža” ir pirmā Latvijā, kas praksē ieviesusi mobilo ambulatorās psihiatriskās palīdzības komandas darbu. Ceturtdien starptautiskā konferencē jelgavnieki Latvijas un ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar savu ambulatorās psihiatrijas pieredzi.
Starptautiskajā konferencē “Ambulatorās ārstniecības un aprūpes iespējas psihiatriskajā praksē” Jelgavā piedalījās Latvijas, Kanādas un Igaunijas psihiatri, kā arī dažādu iestāžu speciālisti, kas saistīti ar garīgo slimnieku aprūpi.
Pirms pieciem gadiem Jelgavas psihiatriskā slimnīca sāka sadarbību ar Kanādas valdību un Sorosa fondu – Latvija, un tās rezultātā tapa projekts par mobilās ambulatorās psihiatriskās palīdzības komandas izveidi Jelgavā. Sākotnēji projektu atbalstīja Kanādas valdība, kas uzņēmās mūsu speciālistu apmācību. Pašlaik daļu projekta izdevumu finansē Viduslatvijas slimokase un slimnīca no saviem budžeta līdzekļiem.
Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts un valdes priekšsēdētājs Uldis Čācus atzīst, ka Latvija precīzu Kanādas mobilās palīdzības komandas modeli nav pārņēmusi, taču tas piemērots mūsu valsts apstākļiem un darbojas rezultatīvi. Komandas darbinieku aprūpē galvenokārt ir pacienti ar garīgām slimībām, kas vairs neārstējas stacionārā, bet uzturas mājās. Komandā strādā ārsti psihiatri, psihiatrijas māsas un sociālie darbinieki – viņu pienākumos ietilpst pacientu ārstēšana un aprūpe mājas apstākļos, palīdzība pacientiem ikdienas dzīves iemaņu apgūšanā, dažādu sociālo problēmu risināšanā, krīzes situāciju gadījumos, kā arī attiecību veidošanā un uzturēšanā ar slimnieka ģimeni un draugiem.
U.Čāčus konferencē uzsvēra, ka garīgi slimo pacientu skaits stacionāros samazinās, tomēr ne jau slimnieku kļūst mazāk, bet viņu ārstēšanā un sociālās palīdzības sniegšanā tiek izmantotas mūsdienīgas un pacientiem ērtas metodes, no kurām viena noteikti ir palīdzība slimniekam mājās. Nav mazsvarīga arī pašvaldības loma – izmitināt, sasildīt un novērst pacienta krīzi. Noteiktas valstiskas programmas garīgiem pacientiem pagaidām Latvijā nav, netiek veicināta arī šo pacientu aprūpe ģimenēs. Soli priekšā citām pašvaldībām ir Jelgava, kurā izveidoti divi dienas centri.
Latvijas psihiatru aprūpē ir 62 886 slimnieki, no viņiem 30,7 procenti ir ar invaliditāti un darba nespējīgi.
