Šis ir pēdējais privatizācijas sertifikātu izmantošanas gads (derīguma termiņš beidzas 30. decembrī).
Šis ir pēdējais privatizācijas sertifikātu izmantošanas gads (derīguma termiņš beidzas 30. decembrī). Viens no veidiem, kā likt lietā lielākoties ne bez pamata par absolūti nevērtīgiem atzītos papīrīšus, ir iesaistīšanās valsts uzņēmumu akciju publiskajos piedāvājumos par privatizācijas sertifikātiem.
Līdz šā gada sākumam tādā veidā par uzņēmējsabiedrību akciju īpašniekiem bija kļuvuši vairāk nekā simts tūkstošu iedzīvotāju. Patlaban akcijas pieder vairāk nekā 110600 fiziskām un juridiskām personām un privatizācijas sertifikāti dzēsti 1,1 miljarda latu vērtībā.
Pēc Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa domām, privatizācija Latvijā pamatā pabeigta jau pagājušā gadā. Vienīgi atsevišķu lielo uzņēmumu privatizācija, ko ietekmējusi dažādu ekonomisko grupu interešu sadursme, notikusi pārāk lēni. Šobrīd Saeima vēl nav atcēlusi liegumu «Latvenergo» privatizācijai un līdz ar to nav zināms par šā uzņēmuma privatizācijas termiņiem. Tiek pieļauta iespēja, ka «Latvenergo» akcijas iedzīvotājiem nebūs iespējams iegādāties par privatizācijas sertifikātiem. Tomēr jebkurā gadījumā cilvēkiem būšot pieejamas uzņēmuma akcijas par naudu.
Savukārt publiski par privatizācijas sertifikātiem iecerēts pārdot vēl apmēram septiņu lielo un vidējo uzņēmumu akcijas. Tādējādi šogad aģentūra iecerējusi dzēst privatizācijas sertifikātus pusmiljarda latu vērtībā. Publiski paredzēts pārdot akciju sabiedrību «Rīgas starptautiskā autoosta», «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca», «Vulkāns», «Latvijas kuģniecība», «Lokomotīve» un SIA «Lattelekom» valstij piederošās kapitāla daļas.
Pagaidām privatizācijai netiek nodoti «Latvijas pasts», «Latvijas dzelzceļš», «Lidosta «Rīga»» un apmēram pussimts specifisku ar lauksaimniecību, sociālo aprūpi un infrastruktūras apkalpošanu saistītu uzņēmumu.
Vērtspapīru speciālisti lēš, ka gadījumā, ja publiskajā piedāvājumā netiks nodoti vislielākie, vēl neprivatizētie uzņēmumi (gan «Latvijas kuģniecība», gan «Latvenergo» un «Lattelekom»), vismaz trešā daļa sertifikātu paliks nedzēsta. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka, neskaitot fizisko personu kontus, juridisko personu kontos esot apmēram 6 miljoni sertifikātu. Līdz ar to, pēc ministrijas speciālistu domām, valdībai būs jālemj par sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu.
Tajā pašā laikā Privatizācijas aģentūra ir pret to, jo valsts devusi iespēju izmantot sertifikātus pašvaldību un valsts īpašuma, zemes un dzīvokļu privatizācijā. Arī premjers Vilis Krištopans pirmdien preses konferencē atzina, ka sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšana nebūtu ieteicama un sertifikātiem tāpat kā savulaik apkures taloniem jāaiziet vēsturē. Tā vai citādi, martā valdība varētu izskatīt Ekonomikas ministrijā sagatavoto sertifikātu dzēšanas plānu.
Bet vēl tālākā nākotnē iespējama arī lemšana par sertifikātu izmantošanas termiņa pagarinājumu. Tas savukārt nozīmē, ka cilvēki no nevērtīgajiem augstās nominālvērtības papīriņiem centīsies atbrīvoties visiem iespējamiem līdzekļiem – publiskajā piedāvājumā pirks akcijas par jebkādu cenu, pieteiksies uz dzīvokļu privatizāciju paātrinātā kārtībā utt.
