Friziera apmeklējuma laikā ar suni jārunā, lai viņš saprastu, ka pāri netiks nodarīts.
Friziera apmeklējuma laikā ar suni jārunā, lai viņš saprastu, ka pāri netiks nodarīts
Tādas suņu frizieru skolas nav. Arods jāapgūst, vispirms frizējot cilvēkus, pēc tam pašmācības ceļā vai aizgūstot zināšanas no kolēģiem. “Šis darbs uzlādē, rada gandarījumu, kad redzu rezultātu, cik skaists ir dzīvnieciņš, cik ērti tas jūtas,” stāsta Jelgavas veterinārās klīnikas “Sanarius” suņu un kaķu friziere Līga Lideiķe. Tā kā kaķi Līgai nav tik ļoti mīļi kā sunīši, viņa labāk izvēlas frizēt cilvēka labākos draugus.
Suns jūt attieksmi
Līga mēģinājusi laimi sekretāres amatā, bet tas nav gājis pie sirds, tāpēc meistare izmācījusies frizieru kursos Jelgavas Amatu vidusskolā. Pāris gadu viņa frizēja cilvēkus, bet pērnā gada pavasarī saņēma dakteres Annas Jeserevičas piedāvājumu sākt darbu klīnikā. “Nodomāju – kāpēc gan nepamēģināt? Paldies viņai par to, jo darbs man patīk,” atklāj friziere. Savukārt pirmos pamatus minētajā arodā jelgavniecei iemācīja kolēģe Ilona.
Līga uzskata, ka cilvēku un dzīvnieku frizēšanu nav iespējams salīdzināt, nevar viennozīmīgi pateikt, kas ir vieglāk vai grūtāk. “Bez patikas un mīlestības nevarētu strādāt ar dzīvnieciņiem, jo suns jūt attieksmi pret sevi,” stāsta L.Lideiķe un atklāj, ka šis darbs kļuvis sirdij tuvs. Divas trīs dienas nedēļā Līga klīnikā strādā maizes darbu, bet pārējo laiku nodarbojas ar savu vaļasprieku – frizē cilvēkus.
Līga labprāt apmeklētu kursus, lai zinātu vairāk par dzīvnieku frizēšanu, bet pagaidām nākas izlīdzēties ar grāmatām. Nesen izlasīts par Jorkšīras terjeriem, kā arī redzēta filma. Darbā tiek izmantoti arī kolēģes Ilonas pieraksti.
Ar dzīvnieku jārunā
“Pirms uzaicinājuma nemaz nezināju, ka ir tāda suņu frizieru profesija. Bet, skatoties izstādes, var redzēt, ka daudzi dzīvnieki ir frizēti, tāpēc jāsecina, ka man ir kolēģi,” stāsta Līga.
“Sākumā likās – viņi taču ir mīļi! Nekodīs, viss ir forši! Bet, kādu laiku pastrādājot, sapratu, ka tie taču ir suņi, kuri vēlāk sāka rādīt savu raksturu. Dzīvnieks var arī iekost, par laimi, man zobiņus nācies tikai redzēt, ne sajust,” atklāj meistare. Ja saimnieks zina, ka suns ir nemierīgs vai varētu kost, viņam pirms vizītes iedod nomierinošas tabletes.
Līgasprāt, mierīgākie ir jorki, lai gan jauniete stāsta, ka arī citu šķirņu pārstāvji, kuri nāk pie viņas, pazīst un zina, ka pāri nedarīs. Friziere parunājas, izstāsta, kas tiks veikts. “Ar suni jārunā, un viņš sapratīs,” uzskata Līga. Citiem mīluļiem nāk līdzi saimnieki, bet galvenokārt dzīvnieki procedūras laikā ir vieni un tad jūtas drošāki.
Dodoties pie meistara, suņi ir satraukti, nezina, kurp tiek vesti, kas viņus sagaida, bet telpā kļūst rāmi. “Bez saimnieka viņi mierīgāki, uzticas, zina, ka nebūs saimnieka, kas aizstāvēs, ja darīs man pāri,” teic friziere. Suņi ir uzmanīgi – ja kādreiz trāpījies iegriezt, viņi nedod ķepu.
Iecienītas standarta frizūras
Kustonis uz “apkopi” jāved reizi vai divas mēnesī. Ziemas mēneši ir tukšāki, bet vasarā reizēm ejot pat ļoti karsti. Citi saimnieki dažkārt paši mazliet pielabo suņa izskatu, bet galvenokārt šķirnes suņu saimnieki savu mīluli pie friziera ved regulāri.
Viena suņuka sapucēšanai nepieciešamas aptuveni divas stundas. Visvairāk nāk Jorkšīras terjeri, pūdelīši, bet nereti viesi ir arī bezšķirnes suņuki. Līga strādā arī ar lielajiem – kollijiem, šņauceriem, zelta retrīveriem. “Ar tiem ir grūtāk, uz galda neliksi. Protams, frizūras taisīšana prasa ilgāku laiku, dažreiz pat veselu dienu,” teic friziere. Viņas mīļākais klients ir māsas suņuks, kurš visbiežāk tiek apčubināts un izmantots dažādiem treniņiem.
Galvenokārt saimnieki saviem mīluļiem vēlas veidot standarta frizūru, bet vasarai – “pliko”, lai nav karsti. Nereti dzīvnieciņa spalva tikai jāizmazgā. Līga stāsta, ka modes tendences izpaužas apģērbā, nevis frizūrā. Klienti nāk un jautā, izvēlas to, ko atraduši internetā. Katram sunim ir sava frizūra, tāpēc dažreiz nācies pārliecināt, ka griezums nesanāks, jo, piemēram, spalva nestāvēs.
Grūtākais – trimmēšana
Darbā meistare izmanto dažādas ķemmes – nagu vai spalvu griešanai, arī trimmējamo, kas izņem lieko spalvu. Pēc mazgāšanas žāvēšanai jālieto fēns. Dzīvniekiem tiek izmantoti speciāli šampūni, balzami (katrai šķirnei savi), smaržiņas, aerosoli sausai spalvai vai kunkulīšu likvidēšanai, eļļa spīdumam, līdzekļi spalvu sakņu nostiprināšanai.
Grūtākais šajā darbā Līgai šķiet trimmēšana, jo ļoti nogurst roka, trīs stundas darot vienu un to pašu. Ja viņai būtu suns, to nekad netrimmētu, jo dzīvniekam sāp muguriņa. Tas ir tāpat kā cilvēkiem raut matus.
“Ja ir drosme un patīk – šo meistarību iespējams apgūt ātri,” uzskata friziere.
