Ciklamenas jeb Alpu vijolītes audzētājus un pircējus priecē, kad citām puķēm veģetācijas laiks beidzies – ziemā. Dažas to šķirnes var «pieradināt» dārzā. Ciklamenas audzētāju vidū nav īpaši populāras. «Jo grūti audzēt un garš audzēšanas cikls,» pamato Inta Brante. Viņas saimniecībā «Rozītes» siltumnīcā kastītēs uzdīgušas ciklamenas, kas sētas augustā un septembrī, bet uzziedējušas pirms gada sētās. Kāda jauna šķirne iesēta novembra sākumā un tikko izdzinusi smalkus asniņus – sēklas dīgst veselu mēnesi. Iestādītas podos, no siltumnīcas laukā tās tiks iznestas agri pavasarī, atbrīvojot vietu gurķu un tomātu dēstiem. Priecē vairākus mēnešusVasarā saimniece ciklamenu podus novieto dārzā, krūmu paēnā. Tikai nedrīkstot aizmirst reizi nedēļā aplaistīt. Ja tas aizmirstas, tad ziedus nav ko gaidīt. «Puķe parāda, cik dārznieks ir strādājis. Ja nezied, tad bijis slikts,» smejas Inta. Kāds vecs dārznieks teicis: šī puķe tevi apbalvos tikai tad, ja būsi to labi kopusi. Augustā ciklamenas nonāk atpakaļ siltumnīcā un sākas to uzziedināšana, tad jāuztur noteikta temperatūra un gaisa mitrums. Dabā Alpu vijolītes augot kalnos pie Vidusjūras, kur naktis aukstas, dienas karstas, bet «nebrīvē» tām neder temperatūra zem nulles, jau mīnus divos grādos auga sīpols sasalst. Francijā tās audzējot un uzziedinot laukā, bet, tirgotas mūsu lielveikalos, ilgi neglabājoties. Pie mums audzētās ciklamenas ziedot pat pāris mēnešu, trīs nedēļas noteikti. Ja zieds ir apputeksnējies, izveidojas sēklu pogaļa, no kurām var mēģināt izaudzēt stādus. Inta sējai izmanto ārzemju selekcionāru sagatavotās sēklas – tā esot drošāk. Katalogos pieejama šķirņu dažādība, kas izpaužas gan ziedlapu krāsās, gan formās. Mēģinājusi audzēt arī no stādiem, bet tad rezultāts esot atkarīgs no izcelsmes valsts. «Vislabāk sanāk, ja audzējam paši,» atzīst Inta. Šogad uzziedējis mazāk baltas krāsas ciklamenu. Tirgū pieprasītākie esot violetie toņi, arī violets ar baltu. Sarkanie ne tik. Dažas ciklamenas, kuras atšķiras ar divējādu toņu auga lapām, Inta norāda kā augšanas brāķi – kādu brīdi augam bijis par aukstu. Pieci vienā reizē Pārnesta mājās, ciklamena jānovieto pastāvīgā vietā, iesaka Inta. Tur jāatstāj arī vasarā, ja sētā nav ābeles vai ogu krūma, zem kura novietot. Reizi nedēļā aplaista, bet ūdenī turēt gan nevajag. Ja mitruma par daudz, to nolej nost. Rudenī, ienesot iekšā, nodzeltēs un nokritīs lapas, bet tas nekas, būs jaunas. Jo vairāk lapu, jo vairāk būs arī ziedu. Standarts prasot, ka reizē jāzied pieciem ziediem. Galvenā nozare «Rozītēs» ir dārzeņkopība, bet ziedu audzēšana nodrošina gandrīz nepārtrauktu atrašanos tirgus apritē. Par vietu tirgū esot jāmaksā tik un tā. Ziemā tur Brantu ģimenes pārstāvji nav sastopami vien lielā salā. Klusā sezona atelpai sanākot vien divi mēneši. Martā «Rozīšu» siltumnīcā sāksies gurķu un tomātu sēja, bet līdz tam vēl uzziedēs narcises un hiacintes, kas jau lien ārā no zemes. Nedaudz vēlāk to darīs tulpes. To ziedi esot pieprasīti ne tikai 8. martā, bet arī februārī – «vīriešu» dienā un Valentīna dienā. praktiski padomi Ciklamenu vasarā var arī izstādīt dārzā. Kad tā beigusi raisīt ziedus un nometusi lapas, podiņu var novietot vēsākās telpās. Kad zeme dārzā atkususi, jāizvēlas piemērota vieta. Labāk stādīt koku vai krūmu paēnā, jo ciklamenām tīk viegls noēnojums. Starp 19 ciklamenu sugām ir dažas, kuras spēj pārciest bargāku klimatu un ir piemērotas audzēšanai dārzā arī Latvijas apstākļos. Pie mums visvieglāk ārā audzējamā ir efejlapu ciklamena. Tā sāk ziedēt augusta beigās un septembrī un priecē audzētājus vēl oktobrī. Gumus stāda divu līdz četru centimetru dziļumā. Nepieciešama irdena, trūdvielām bagātīga, neitrāla vai vāji sārmaina augsne, vēlams piejaukt lapu un zemes kompostu. Nedrīkst iestādīt ne par dziļu, ne par seklu – divas trešdaļas bumbuļa atstāj virs augsnes. Sākumā laista ļoti uzmanīgi, jo puķe vēl patērē maz ūdens. Vēlāk, kad lapas izaugušas, laista biežāk, karstā laikā rasina. Lai veidotos vairāk ziedpumpuru, pēc 7 – 10 dienām dod pilnmēslojumu. Vasarā dobē tās nav manāmas, jo augam ir miera periods. No augusta līdz oktobrim efejlapu ciklamena sāk raisīt ziedus. Pirmie saplaukst ziedi, pēc neilga laiciņa arī lapas. Vēlā rudenī, kad sāk piesalt, augs jāpiesedz ar sausu lapu kārtu. Lapojums ciklamenām saglabājas līdz pavasarim. Tad tās, atdevušas visus spēkus gumam, nodzeltē un nobirst. Sēklas ienākas vasaras sākumā. No sēklām izaudzētos nelielos dēstiņus var atstāt pārziemot dobē, tos iepriekš rūpīgi piesedzot, vai novietot vēsā telpā. Rudenī var atkal pārstādīt podā. Efejlapu ciklamenu bumbuļi ir daudzgadīgi, tie katru gadu pieņemas apmērā un aptuveni 10 gadu vecumā sasniedz 10 – 12 centimetru diametru. Uz viena bumbuļa var attīstīties līdz 30 un pat vairāk ziedu.Efejlapu ciklamenu pavairo tikai ar sēklām, kas ieriešas vasaras sākumā. Ja vieta izvēlēta sekmīgi, tās vairojas ar pašizsēju. Ciklamenas var augt vienā vietā ilgstoši – pat līdz 20 gadiem. Taču, ja tās saaugušas pārāk biezi un nepieciešama pārstādīšana vai pašizsējas augu retināšana, to vislabāk darīt aprīļa beigās. Nav pieļaujams pārstādīt ciklamenu miera periodā, kad augi ir visuzņēmīgākie pret sēņu slimībām, turklāt bezlapu stāvoklī atrast bumbuļus augsnē ir grūti un miera periodā tos nav vēlams ievainot. Gandrīz tāpat ir audzējama pavasarī ziedošā kosas ciklamena. Šis augs sāk ziedēt siltos pavasaros, pat martā, reizē ar sniegpulkstenītēm, tādēļ regulāri jāseko līdzi piesegumam, lai vajadzības gadījumā ziediņus laikus no tā atbrīvotu, bet sala naktīs to atkal uzklātu.
