Šopavasar atklājies kāds bēdīgs fakts Raiņa ielas galā. Nelielajā laukumā, kur pirms dažiem gadiem tika uzlikti jauni tirdzniecības galdi, puķu pārdevēju vietā jau agrā rīta stundā piestājuši aizdomīgas reputācijas ļautiņi uzblīdušām sejām. Iemesls nav tālu jāmeklē – turpat uz stūra alus bode, kurā tiek pieņemtas arī tukšās pudeles.
Pie glītā puķu galda salipušie malko rīta devu, kāds izvelk savu plastmasas spainīti un gardi notiesā tā saturu. Trešais turpat blakus skaļi izšņauc degunu vai nospļaujas, nemaz nerunājot par šo ļautiņu daiļrunību. Vedot mazuļus uz bērnudārzu vai skolēnu ikdienas skolas gaitās, ar tādu skatu jāsastopas ik rītu. Bērni jāmudina galvu griezt uz otru pusi un ausis spiest ciet. Lūk, tādai vietai pretī es labprāt redzētu kādu no uzbāzīgajiem plakātiem, kādus varam manīt Lielajā un Rīgas ielā un kuru varoņi vēlēšanu priekšvakarā «jelgaviešiem» sola labāku dzīvi. Lai skatās tautai acīs! Tikmēr sievas ar narcišu un tulpju spainīšiem no galdiņiem ir izstumtas, un vieta, kur tirgoties, tām jāmeklē citur, jo kuram gan ir vēlēšanās sēdēt piešmucētā vietā un tirgot puķītes.
Dienas izskaņā skats atkārtojas, jo vīri atkal metas taras pieņemšanas punkta virzienā, mugursomas un maisus pudelēm pielasījuši – tā, lai sanāk vakara devai. Uz šo rajonu saukta arī policija, jo, kur alkohols, tur arī dūru vicināšana. Žēl skaisto galdu, kas nu stāv tukši, pagaidām vēl veseli, bet droši vien ilgi nebūs jāgaida – salauzīs arī tos. ◆
