Zemgales bērnu un jauniešu folkloras kopas gatavojas festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» noslēgumam, kas maijā notiks Jelgavā un «Pikšās».
Katram festivālam ir sava īpaša tēma, un šogad par tādu izraudzīti Latvijas putni. Kā tieši mūsu pusei raksturīgākie atzīti cīruļi, dzeņi un griezes, «Ziņām» pastāstīja pazīstamā folkloriste Velta Leja, kura ir arī «Pulkā eimu, pulkā teku» Zemgales koordinatore.Putnu balsis Māras dienāZemgalieši savu putnu lomās iejutās aizvadītās nedēļas nogalē – Māras dienā, – kad Jelgavas kultūras namā par šo tēmu dziedāja, gāja rotaļās, stāstīja, balsis atdarināja, spēlēja un dejoja dalībnieki no Iecavas kultūras nama folkloras kopas «Tarkšķi» (vadītāja Kristīne Karele), Bauskas 2. vidusskolas folkloras kopas «Urdziņa» (vadītāja Laura Arāja), Jelgavas novada Vilces pamatskolas folkloras kopas «Rukūzīte» (vadītāja Guna Čodare), Lielplatones Speciālās internātskolas folkloras kopas «Vēverīši» (vadītāji Natālija Freimane un Māris Dubkevičs), Nākotnes kultūras nama folkloras kopas «Dzīpariņi» (vadītājas Lija Dvurečenska un V.Leja), Līvbērzes pagasta kultūras nama folkloras kopas «Zemgaļi» un Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» folkloras kopas «Dimzēns» (vadītāja V.Leja).Tā kā Māras diena kopš 1949. gada ieguvusi arī traģisku pieskaņu, sava tiesa tika arī piemiņai, ko folkloristi izteica ar Džūkstes pusē atrasto tautas dziesmu «Cīrulīt, mazputniņ, negul ceļa maliņā», kas beidzas ar rindām «Vai, Dieviņ, vai Dieviņ, ka tik tiktu atpakaļ, ka tik tiktu atpakaļ – savā Tēva zemītē!».Bet daudz ko jaunu varēja uzzināt arī par putniem. Bagātīgu vizuālo materiālu demonstrēja Jānis Lange. Bērnu ovācijas saņēma arī lapsas medību rituāls. Īstu pavasara noskaņu ienesa Zemgales novada dziesmas par cīruli un putnu kāzām. Netrūka arī pārsteigumu – dzeņa un griezes dziesmu virtuozo atdarinātāju. Sarīkojumu vadīja, Māras dienas dziesmas dziedāja un dančus spēlēja Ieva Strauta no «Dimzēna».Lielais salidojums Zemgalē«Pulkā eimu, pulkā teku» ir plašākais un vecākais bērnu un jauniešu folkloras festivāls Baltijā – tā pirmsākumi meklējami 1984. gadā. Visa gada garumā notiek dažādi konkursi (stāstniekiem, dziedātājiem, dejotājiem, koklētājiem, rotaļniekiem, smīdinātājiem, stabulētājiem, masku konkurss un citi) un pasākumi novados, kas noslēdzas ar visas Latvijas finālu.1. aprīlī, kā jau šādā dienā pieklājas, notiks «Anekdošu virpulis», jeb, kā šo pasākumu sauc V.Leja, – smīdinātāju sacīkstes. Bet labākie stāstnieki visas Latvijas mērogā Rīgas Latviešu biedrības namā jau noskaidroti. Konkursā «Teci, teci, valodiņa», kas notika piecpadsmito reizi, Dižā stāstnieka tituls līdz ar pirmās pakāpes diplomu tika Paulai Šķupelei un Annijai Ozolai no «Dzīpariņiem», kā arī Gintam Gorbacevičam no «Zemgaļiem», par Lielajiem stāstniekiem (otrās pakāpes diploms) atzīti Jēkabs Kalniņš («Dzīpariņi»), Linda Laima Alsiņa («Dimzēns») un Lauris Ozols («Dzīpariņi»), diplomus saņēma arī Amanda Tutāne un Anastasija Garlukoviča («Dzīpariņi»).«Pulkā eimu, pulkā teku» noslēguma sarīkojums, kurā piedalās bērnu un jauniešu folkloras kopas no visas Latvijas, šoreiz notiks nevis galvaspilsētā, bet Zemgalē – 26. maijā Jelgavā (mūsu Pilsētas svētku laikā) un 27. maijā Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā «Pikšas». «Lai mums izdodas ieklausīties!» novēl V.Leja, jo likumsakarīgi, ka šoreiz arī noslēguma sarīkojuma izdošanās lielā mērā būs viņas rūpju lokā.
