Bērnu un jauniešu folkloras festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» sezonu rīt pulksten 16 Jelgavas kultūras nama Mazajā zālē kopā ar dziedātājiem no Zemgales un citiem novadiem ieskandinās postfolkloras grupa «Iļģi».
Bērnu un jauniešu folkloras festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” sezonu rīt pulksten 16 Jelgavas kultūras nama Mazajā zālē kopā ar dziedātājiem no Zemgales un citiem novadiem ieskandinās postfolkloras grupa “Iļģi”.
Bērnu un jauniešu folkloras festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” sākumi meklējami 1984. gadā. Kopš tā laika no septiņiem ansambļiem, kas piedalījās pirmajā Latvijas bērnu un jauniešu folkloras koncertā, dalībnieku skaits audzis līdz vairāk nekā simt kolektīvu pārstāvjiem no visiem novadiem. Katru gadu Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centrs sadarbībā ar folkloras kopu koordinatoriem novados organizē dziedāšanas, deju, pasaku, notikumu un anekdošu stāstīšanas, koklēšanas, rotaļu vadīšanas un masku gatavošanas konkursus, kuru nolūks ir saglabāt tradicionālo kultūru, veicinot tautas daiļrades apguvi jaunākajā paaudzē.
Kā stāsta festivāla koordinatore Zemgalē un Jelgavas folkloras kopas “Dimzēns” vadītāja Velta Leja, ieskaņas koncertam Jelgavā būs divas daļas. Pirmajā ar dziesmām par tēmu “Es iedzimu māmiņai” (dziesmas par bērna dzimšanu, šūpuļdziesmas) uzstāsies pagājušā gada festivāla dalībnieki no Baldones, Iecavas, Šķibes un Jelgavas, kas sarīkojumā “Dziesmu dziedu, kāda bija” pavasarī ieguva Lielā un Dižā dziedātāja titulus. Viņu vecums ir no četriem līdz 21 gadam, un, pēc V.Lejas atzinuma, Mazā zāle izvēlēta, jo (tas pierādījies arī mēģinājumos) jaunākajiem koncerta dalībniekiem iejusties uz lielās skatuves būtu pārāk grūti.
Koncerta otrajā daļā skanēs dziesmas no šogad izdotā ieraksta “Rāmi un ne”, kura instrumentālo pavadījumu ieskaņojusi grupa “Iļģi” – “world music” apritē starptautiski vispazīstamākais latviešu mūziķu kolektīvs. Savas pastāvēšanas 23 gados no folkloras ansambļa “Iļgi” pakāpeniski pārtapa grupā, kurai tautas mūzika no tradicionāli interpretējama mantojuma arvien lielākā mērā kļuva par impulsu savu dziesmu sacerēšanai, un šai tautas mūzikas stilizācijai, ko pasaulē vispārinot mēdz iekļaut “world music” kategorijā, tieši “Iļģi” Latvijas mūzikas apritē savulaik ieviesa apzīmējumu “postfolklora”.
Uz Jelgavu albumā “Rāmi un ne” iekļautās dziesmas “dzīvajam” atskaņojumam būs atveduši arī vidzemnieki un latgalieši (to vidū – “Pērkonītis” no Zaķumuižas, “Ceiruleits” no Līvāniem). Tāpat kā ierakstā arī rītdienas koncertā “Iļģi” iejutīsies instrumentālo pavadītāju lomā, bet rīkotāji cer, ka uzstāšanās beigās slavenie viesi klausītājus iepriecinās arī ar savām kompozīcijām.
