«Ideja izņemt no skolu ēdnīcu ēdienkartes frī kartupeļus, kečupu, pelmeņus, protams, ir laba. Taču, no otras puses, tā ir atrauta no dzīves, jo, lai panāktu vēlamo rezultātu, bērnam būtu pareizi jādēd arī brokastīs un vakariņās,» par Veselības ministrijas pieņemtajiem priekšlikumiem, kā uzlabot bērnu ēdināšanu, spriež ēdināšanas uzņēmuma «Čipo-R» vadītājs Ronalds Veršūns. Viņš pieļauj, ka jaunā kārtība firmai gan nesīs zināmus zaudējumus. Tomēr dramatiski ēdienkarti nevajadzēšot mainīt – jau patlaban uzsvars likts uz veselīgu un sabalansētu maltīti.
Pirmdien pēc brīvlaika Jelgavas 4. vidusskolas ēdnīcā, kur saimnieko «Čipo-R», skolēnus sagaida plašs ēdienu piedāvājums. Kompleksajās pusdienās bērni ēd makaronus ar Boloņas mērci un salātiem un saldo – kukurūzas pārslas ar pienu. Pārējie var izvēlēties, piemēram, karbonādi, kotletes, gulašu, pildītu vistu un kartupeļu sacepumu. Piedevās – vārīti kartupeļi, rīsi, griķi, kartupeļu biezputra, kā arī frī un makaroni. Vēl var dabūt picu, pelmeņus, pankūkas un septiņu veidu salātus, majonēzi, tomātu mērci, krējumu, ievārījumu.Nē sausajiem ķīseļiem! Taču valdība apstiprinājusi, ka no 1. jūnija daļu minēto produktu skolās un bērnudārzos vairs nedrīkstēs piedāvāt. No ēdienkartes būs jāizņem frī kartupeļi, kečups, majonēze un tie gaļas produkti un zivju izstrādājumi, kuros gaļas ir mazāk par 70, bet zivju – par 60 procentiem. Ēdiena gatavošanā nevarēs izmantot margarīnu, buljonu un zupu koncentrātus, ātri pagatavojamās kartupeļu biezputras, sausos ķīseļus un citus produktus, kas pēc Veselības ministrijas atzinuma var negatīvi ietekmēt bērnu veselību.Frī varēs dabūt «aiz stūra»«Jau līdz šim ēdienkarti esam veidojuši tā, lai tajā nebūtu tikai frī kartupeļi, cīsiņi un pelmeņi. Skolēniem ir iespēja ēst gaļu, kartupeļu biezeni, ko, protams, gatavojam paši. Pieprasījums tikai pēc frī varētu būt aptuveni desmit procentiem audzēkņu. Viņus arī mēs, visticamāk, pazaudēsim,» min R.Veršūns. Kādus vēl zaudējumus skolas ēdināšanas uzņēmumam radīs jaunā kārtība, rādīšot laiks. Firma ir gatava tai pielāgoties. Taču atklāts paliek jautājums, vai Veselības ministrijas priekšlikumi panāks vēlamo rezultātu, ja pārsimts metru no skolas atrodas ēstuve, kur skolēni var dabūt nevēlamos produktus, spriež R.Veršūns. 2006. gadā jau pieņēma līdzīgus noteikumus, kad skolās aizliedza pārdot krāsvielām un saldinātājiem bagātus saldumus, limonādes un citus našķus. Tomēr gaiteņos vēl joprojām bieži manāmi bērni ar čipsu pakām un aizliegtajiem dzērieniem, kas iegādāti tuvējā veikalā.Prom no acīm«Ja manam bērnam būtu vaļa izvēlēties frī kartupeļus, viņš tos droši vien arī katru dienu ņemtu. Tāpēc labi, ka skolā tie būs prom no acīm. Frī šad tad var dabūt arī kafejnīcās,» jaunos noteikumus atbalsta divu bērnu mamma Kristīne Ozolniece. Viņa cer, ka maltītes skolā un bērnudārzā kļūs veselīgākas un sabalansētākas, piemēram, uzlabosies gaļas ēdienu kvalitāte, par ko varētu maksāt nedaudz vairāk.Ieceri atzinīgi vērtē gastroenterologs Jurijs Seļezņovs. Tāpat kā alkohols pieaugušajiem arī krāsvielām, taukiem un cukuru bagātie produkti kļūst veselībai kaitīgi, tikai tos pārmērīgi lietojot. Taču bērni visbiežāk šo robežu nejūt. Līdz ar to tiek nomākta viņu ēstgriba, attīstās alerģijas un aptaukošanās. «Ēdot frī kartupeļus, bērns uzņem kalorijas, bet ne vajadzīgās uzturvielas. Ilgtermiņā tas atstās negatīvas sekas, jo bērniem ir tendence pierast pie šādas pārtikas,» brīdina J.Seļezņovs.
