Statistika liecina, ka 11. Saeimas vēlēšanās Jelgavas novadā nobalsojuši tikai 46 procenti pilsoņu, Platones pagastā šis rādītājs ir ap 41 procentu. Vērojumi liecina, ka daļa laucinieku balsojuši pilsētā. Kopējā vēlētāju aktivitāte šoreiz bija zemākā atjaunotās valsts vēsturē.
«Kāpēc man jāatdod sava balss, ja man nekā nav,» noskalda Platones pagasta centrā satikta vecāka sieva, kas nevēlas saukt savu vārdu. No viņas mājas līdz pagasta padomei, kur atradās vēlēšanu iecirknis, ir tikai kādi simts soļi, taču sestdien viņa tur savu kāju nav spērusi. Pie pagastmājas divi vīri gaida pārtikas palīdzības pakas. Viņi ir Latvijā dzimuši un septiņdesmit gadu nodzīvojuši poļu tautības pensionāri, kas pa divdesmit neatkarības gadiem nav nokārtojuši pilsonību. Optimisma viņu balsīs nav.Agrāk veda ar autobusuPārsimt metru tālāk dārzā pie ābelēm rosās pensionārs, ilggadējs vēlēšanu komisijas loceklis Ilmārs Knopkens. Viņš atzīst, ka statistiski fiksētā zemā vēlētāju aktivitāte bija jūtama arī «uz aci». «Es apbrīnoju tos, kuri nāca uz referendumu par vecās Saeimas atlaišanu, bet jaunu vēlēt negribēja,» teic I.Knopkens. Viņš domā, ka vēlētāju zemajā aktivitātē daļēji vainojamas transporta grūtības. Nav autobusa, kas varētu vēlētājus atvest no sešu kilometru attālās Lielvircavas. Taču vēlēšanu komisijai organizēt balsotāju transportu jau vairākus gadus ir aizliegts. «Pirms gadiem desmit vismaz pašvaldību vēlēšanās mēs cilvēkus vadājām uz iecirkni un atpakaļ,» atceras I.Knopkens. Pats viņš balsojis par «Vienotību» gan šajās, gan iepriekšējās vēlēšanās, bet referendumā – par 10. Saeimas atlaišanu. Tā neesot pretruna, jo, viņaprāt, politiķiem vajadzējis likt manīt, ka tautai tomēr ir teikšana. I.Knopkens cer, ka «zatlerieši» rosinās ieviest vismaz daļēji mažoritāru vēlēšanu sistēmu, kurā deputāts pārstāv nevis partiju, bet noteiktu apgabalu. Tā tas bijis vēsturiskajās 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanās, un toreiz notikusi riktīga politiskā cīņa. Latvieši esot slinkiPlatones ciemā mājas pagalmā satiktais Voldemārs Heinbergs teic, ka ir vīlies vēlēšanu rezultātos. «Latvieši ir slinki, turpretī krieviem ir īsta vienotība. Tādēļ arī «Saskaņas centrs» uzvarēja,» teic V.Heinbergs. Tālāk no pagasta centra satiktā Pēterlauku pensionāre Anna Saulkalne atzīst, ka transporta nodrošinājums vēlēšanās varētu būt pārdomātāks. Viņai sāpējusi kāja, tādēļ pieteikusi balsojumu mājās. Taču prātīgāk būtu bijis, ja trīs kilometrus līdz vēlēšanu iecirknim vecos iedzīvotājus aizvestu ar autobusu, saka A.Saulkalne. Lielvircavas pamatskolas bibliotekāre Lauma Kraukle teic, ka, viņasprāt, pagasta zemais vēlētāju aktivitātes procents liecina, ka lievircavnieki balsojuši Jelgavā. Turp nokļūt esot vieglāk nekā uz pagasta centru. Tā rīkojusies arī viņa pati. «Apvienoju patīkamo ar lietderīgo – gan nobalsoju vēlēšanās, gan biju Miķeļdienas tirdziņā,» teic L.Kraukle. Lielvircavnieks Arnolds Ziemelis arī stāsta, ka balsojis Jelgavā. Taču vienīgais sestdienas autobuss uz pilsētu neesot bijis pilnāks kā parasti. Vajadzētu pietikt ar zvanuCentrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars teic, ka nav skaidrs, kādu motīvu un šķēršļu dēļ tik daudz pilsoņu vēlēšanās bijuši pasīvi. Tomēr iedzīvotāju vešana uz vēlēšanu iecirkņiem tiekot uzskatīta par padomju laika parādību, kad ar viltu panākts, ka vēlēšanās piedalās 99,9 procenti balsstiesīgo. Pašlaik tiekot diskutēts vienīgi par to, kā vienkāršot balsošanu mājās. Lai to pieteiktu, nepieciešams rakstisks iesniegums, taču, viņaprāt, vajadzētu pietikt ar telefona zvanu.
