Latvijas pašnodrošinājums ar cūkgaļu 2009. gadā sasniedza 53 procentus, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. Ziņas par šo gadu vēl nav pieejamas, taču ministrija lēš, ka lielas izmaiņas nebūs. Importa rekordi sisti 2008. gadā, kad ievests 35,1 tūkstotis tonnu svaigas un saldētas cūkgaļas, savukārt pēdējos divos gados importa apjomi samazinājušies.Pēc «Eurostat» aģentūras datiem, pērn 11 mēnešos Latvijā importēta svaiga un saldēta cūkgaļa 28,7 miljonu latu vērtībā, ievedot vismaz 26,8 tūkstošus tonnas. Šos produktus Latvija importē no ES, galvenās izcelsmes valstis ir Polija un Vācija. Liemeņus salīdzinoši lielā apjomā ievedam arī no Beļģijas, bet saldētus cūkgaļas izcirtņus – no Ungārijas. Turpretī cūkgaļas produktu (sālīta un žāvēta gaļa, desas, subprodukti) imports Latvijā ir salīdzinoši neliels – no četriem līdz sešiem tūkstošiem tonnu gadā. Cūku audzētāju asociācijas šefs Varis Sīmanis gan uzsver, ka šie dati var būt mānīgi, jo «desās iespējams samalt visu». Viņš zina gadījumus, kad Latvijā ievesti desmit gadu veci armiju krājumi, par ko valstis pat piemaksā, lai no tādas gaļas atbrīvotos. «Tai melnajai gaļai pieliek piparus, mazliet vietējās gaļas, un sanāk smukas desas,» teic V.Sīmanis. Arī «Ziņu» aptaujātie cūkaudzētāji apgalvo, ka pārstrādes uzņēmumi vietējās cūkas iepērk tikai realizēšanai svaigas gaļas veidā. Pārstrādei tiek importēta nekvalitatīva un sasaldēta gaļa no ārvalstīm, ko var dabūt par būtiski zemāku cenu. «Rietumos tādu izmanto dzīvnieku barības gatavošanā,» skaidro V.Sīmanis, taču piebilst, ka gluži kaitīga tāda atgriezumu gaļa nav.
