«Pērn mums bija plūdi septiņas reizes, augļu koki iznīkst, vairāki dārzi ir pamesti,» sūdzas Glūdas pagasta dārzkopības sabiedrības «Straume G» iemītnieki. Jau vairāk nekā gadu tās priekšsēdētājs Paulis Butāns daudzkārt vērsis Zemkopības ministrijas un Jelgavas novada pašvaldības uzmanību, bet speciālisti iesaka zemju īpašniekiem pašiem vienoties, lai problēmu atrisinātu, jo normatīvi liedz ar savu atbalstu iesaistīties valstij vai pašvaldībai.
Iebraucot Glūdas pagasta Viesturciemā, kurā atrodas simtiem mazdārziņu, no sešdesmitajos gados būvētā betona tilta pār Sodīti skatam paveras nekustīgs meldru mežs. Tas sedz savulaik izbagarēto, taču gadu desmitos aizsērējušo upi, ko tikko var pamanīt. Straumes tajā nav. Tilta margas nolauztas, tādēļ itin vienkārši tur no pusotra metra augstuma meldros varētu iegāzties neuzmanīgs gājējs vai braucējs. Taču tilta tehniskais stāvoklis turieniešus īpaši neuztrauc. Galvenā rūpe ir Sodītes līmeņa svārstības lietavās un pavasara palos, kas posta gadiem iekoptos stādījumus un bojā dārza mājas. «Mēs jau cik gadu un bez kādām atlaidēm maksājam zemes nodokli, un tas mums ir tāds pat kā tiem, kam ir normāla zeme. Es domāju, ka valstij vajadzētu arī parūpēties, lai tā neapplūst. Mana māja ir uz augstiem pamatiem, taču dārzā iznīkst augļu koki,» nobažījies dzelzceļnieks Jāzeps Cimaškēvičs. Viņš uzcēlis vienu no lielākajām mājām dārzkopības sabiedrībā. Pirms gadiem četriem nekas nav liecinājis, ka tā būs applūstošā vietā. Pārsimt metru tālāk sastaptais dārza īpašnieks Raimonds Kleins, kurš Sodītes apaugušajā malā pļauj garo zāli, atzīst – tieši plūdu dēļ māju tur būvēt neplāno. Dārzā vien aug puķes un ogu krūmi. Dārzkopības sabiedrības «Straume G» priekšsēdētājs P.Butāns stāsta, ka applūstošā teritorijā atrodas ap pusotra simta mazdārziņu. Viņaprāt, problēmu izraisījis fakts, ka lielajos lauksaimnieku īpašumos Sodītes augšgalā, kā arī valsts mežos ir iztīrītas meliorācijas sistēmas, bet nekoptais upītes lejasgals lietavās un plūdos nespēj paņemt lielo ūdens masu. Plāno sastādīt nodomu protokolu«Straume G» ir sūdzējusies Zemkopības ministrijā un Jelgavas novada pašvaldībā. Abas institūcijas atzīst, ka ieguldīt valsts vai pašvaldības līdzekļus Sodītes tīrīšanā liedz valstī pastāvošie normatīvi. Jelgavas novada pašvaldības meliorators Jāzeps Ošs skaidro, ka starp deviņām Tērvetes upes pietekām Sodīte, kas sākas laukos starp Viesturiem un Bramberģi, ir pati mazākā. Tās garums – 4,8 kilometri. «Nekādi nevar sarēķināt pilnus piecus kilometrus, kas ir noteiktais standarts, kad valsts uzņemas rūpes par ūdenstilpes tīrīšanu,» nopūšas J.Ošs. Viņš piebilst, ka Sodītes baseins ir mazāks par desmit kvadrātkilometriem, kas ir otra noteikumu prasība. Gan J.Ošs, gan valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» pārstāve Filimonija Brigmane atzīst, ka meliorācijas sistēmas koplietotājiem – mazdārziņu īpašniekiem, zemniekiem un meža īpašniekiem – jāapvieno līdzekļi Sodītes, Veilandu grāvja un arī Tērvetes upes posma tīrīšanai. «Domājam sastādīt nodomu protokolu. Ja vismaz puse no īpašniekiem parakstīsies, tad pašvaldība varētu šajā projektā iesaistīties,» saka J.Ošs. Viņš lēš, ka pozitīvas attieksmes gadījumā darbi varētu sākties nākamgad un izmaksātu ap piecdesmit tūkstošiem latu. J.Ošs sūrojas, ka Latvijā ir maza pieredze meliorācijas sistēmu koplietotāju sadarbībā. Pašlaik gan viens projekts par ievērojami mazāku summu, vienojoties dārzu īpašniekiem, top Glūdas pagasta Nākotnes ciemā.Kas atvērs maku?Uzņēmuma «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis teic, ka viņa pārstāvētā valsts akciju sabiedrība iesaistās līdzīgos meliorācijas projektos. Savukārt dārzkopības sabiedrības «Straume G» priekšsēdētājs P.Butāns ir visai skeptisks. Viņš domā, ka arī nelielu summu projektā varētu ieguldīt labi ja katrs desmitais mazdārziņa īpašnieks. Glūdas pagasta pārvaldniece Silvija Zīberte apgalvo, ka pašvaldībā nav saņemti iesniegumi no zemniekiem, kam būtu kādas meliorācijas problēmas Sodītes un Tērvetes upes apkārtnē. Lielie lauki tur izskatoties diezgan sausi.
