Aptaujāto festivāla dalībnieku viedoklis bija vienots: brīžiem uzsmidzinājušais lietus nespēj kliedēt ielu koncertu stiprināto svētku noskaņojumu.
Aptaujāto festivāla dalībnieku viedoklis bija vienots: brīžiem uzsmidzinājušais lietus nespēj kliedēt ielu koncertu stiprināto svētku noskaņojumu.
Pirms došanās gājienā apmierinātību ar līdzšinējo svētku norisi izteica arī viesi un organizatori.
«Jelgava nav ne lielpilsēta, ne galvaspilsēta, tāpēc vēl jo apbrīnojamāks ir pamatīgais darbs, kas veikts, rīkojot tajā tik lielu festivālu, kurā piedalās vairāk nekā trīsdesmit orķestru, tostarp profesionāļi. Arī es zinu, kas ir Ordelovskis, un ļoti patīkami, ka viņa jubilejai veltīts šāds sarīkojums. Regulāras, protams, ir arī igauņu pūtēju orķestru tikšanās; tās salīdzinot, jāatzīst – līmenis šeit ir augstāks,» latviešus uzteic Pērnavas pūtēju diriģents Mati Podra.
«Patīkami dzirdēt daudz interesantu sniegumu un just attīstību pūtēju orķestru kustībā. Esam ieradušies ne tikai spēlēt, bet arī mācīties. Mūsu stiprā puse, piemēram, nav defilē, kas, tiesa gan, pirmām kārtām domāts armijas orķestriem, un divu šādu spēcīgu kolektīvu iestudētās programmas arī redzējām. Domājam, ka svētkus nesabojāsim,» bilst Šauļu orķestra diriģents Virgiņus Tomkus, kura vadītais kolektīvs noslēguma koncertā izcēlās ar tēraudnoturīgiem toņiem un viņš pats – ar uzstāšanās atraktivitāti. «Lietuvā orķestri tiekas pat vairākas reizes gadā. Šodien, piemēram, liels festivāls notiek Mažeiķos. Esam tur jau reizes četras piecas bijuši un dažādības pēc tā vietā devāmies uz Jelgavu, izvēli nenožēlojam.»
«Bēdīgi būtu, ja festivāli viens otram līdzinātos kā divas ūdens piles. Dzīve nestāv uz vietas. Arvien esmu centies, lai katrs nākamais atšķirtos no iepriekšējā. Arī šoreiz. Sāksim kaut vai ar to, ka Jelgavas pils pagalmā tāds orķestru skaits nav muzicējis vēl nekad,» pēc festivāla mākslinieciskā vadītāja, Valsts tautas mākslas centra Instrumentālās mūzikas nodaļas vecākā referenta Viļa Kokamegi atzinuma, vietas akustisko īpatnību vienreizīgumu nav iespējams aprakstīt – tas jāizjūt katram pašam: «Līdz ar to citāda ir orķestru izvietojuma secība. Tā kā festivāls veltīts jelgavniekam Gunāram Ordelovskim, apvienoti skan tikai viņa kompozīcijas, bet ļoti daudzi orķestri ieguvuši tiesības spēlēt pa skaņdarbam atsevišķi. Iznāca pagudrot par to, kā dalībniekus uz pils uzbrauktuves izvietot, lai viss ritētu puslīdz raiti un nezustu skanējums. Kas attiecas uz mēģinājumu vadīšanas darbu, tajā man ļoti palīdzēja režisore Inta Englande,» pūtēju orķestru speciālists, kura tiešajos darba pienākumos, pēc paša sacītā, ietilpst viss, no kā atkarīga festivāla izdošanās, uzsver, ka līdzšinējā pieredze ļauj īsti novērtēt to, cik reti sastopams šāds mākslinieciskā vadītāja un režisora sastrādāšanās vieglums. «Visas republikas pūtēji kopā sanāk vidēji reizi četros piecos gados (nevar katru reizi spēlēt gluži vienu un to pašu, un sadabūt jaunu repertuāru arī nav tik vienkārši). Jelgavā sabraukuši tie, kas godā un ciena Ordelovski kā komponistu un unikālu personību mūsu mūzikas vēsturē.»
