Man gribas lidot. Kā putnam ar lieliem, baltiem spārniem. Pacelties augstu augstu virs zemes, tālu debesīs virs jūras.
Man gribas lidot. Kā putnam ar lieliem, baltiem spārniem. Pacelties augstu augstu virs zemes, tālu debesīs virs jūras. Apakšā šņāc jūra kā milzīgs, bezgalīgs palags. Tas ir pelēks, pelēks no savas vientulības. Tas sauc pie sevis lejā, ūdenī. Bet es palikšu augšā, pie zvaigznēm, savā putna lidojumā. Mana dvēsele paceļas augšup un aizlido. Ķermenis paliek tepat, bet es pati jau esmu tālu prom. Ilgas sauc mani aizvien tālāk, cerība uzmundrina, skumjas spiež manus spārnus lejup. Un tomēr es lidoju. Viena šajā plašajā debesu jūrā, neviens mani nevar panākt, es paceļos augstāk un tālāk par visiem citiem. Es esmu tur, projām no visa, kopā ar savām nebeidzamajām ilgām. Esmu starp sev līdzīgiem, starp savām zvaigznēm. Es gribu palikt augšā pie jums, zvaigznes. Es baudu lidojumu, tas ir manī iekšā. Viscaur. Ar savu elpu izjūtu pasauli un putna brīvību. Šīs brīvības smarža ir svaiga un vēsa, es atdzeros no tās. Tā iztīra mani. Un es lidoju, turpinu lidot, lidoju…
Es jūtu, kā smaržo jūra naktī, kā smaržo vējš. Es negribu atgriezties. Es vēlos palikt PUTNS.
