Ne jau katrs cilvēks savā mūžā ir izglābis kādu putniņu, palīdzējis putnam atkopties vai vienkārši remdējis tā izsalkumu. Šodienas vārdadienas gaviļnieks Alens Sajanoks to visu ir piedzīvojis.
Ne jau katrs cilvēks savā mūžā ir izglābis kādu putniņu, palīdzējis putnam atkopties vai vienkārši remdējis tā izsalkumu. Šodienas vārdadienas gaviļnieks Alens Sajanoks to visu ir piedzīvojis.
«Man patīk daba, dzīvnieki – visa dzīvā radība,» atzīst viens no retā vārda īpašniekiem. Tas arī ir iemesls, kādēļ viņš apmeklē bērnu un jauniešu centra «Junda» dabas draugu klubiņu. Tur tiek darītas interesantas lietas: organizētas ekskursijas, mīļoti un baroti dzīvnieki, pētītas enciklopēdijas. Kā ne, ja dienas šajā klubiņā pavadi blakus jūras cūciņām, trušiem, zivīm, ežiem, papagaiļiem un citiem dzīvnieciņiem.
Svētdienās gaviļnieks bieži ir kopā ar tēti, fotografējot dabu. «Visvairāk gan fotografējam putnus,» atzīst Alens. Savus mīluļus Alens ar interesi vēro un interesantāko pat pieraksta. Šosvētdien viņš ar ģimeni iecerējis doties uz Zooloģisko dārzu un līdzi ņemt arī fotoaparātu, lai nepalaistu garām iespēju iemūžināt retāk sastopamos dzīvniekus.
Ar draugiem un dzīvniekiem Alenam aizritējusi gandrīz visa vasara. Par vienu no lielākajiem šā laika piedzīvojumiem viņš stāsta: «Reiz pēc lietus ar draugiem atradām kraukli, tas nevarēja palidot. Aiznesām uz mājām, lai atveseļojas. Kraukli barojām un mācījām viņam atkal lidot, līdz tas bija gatavs doties brīvībā. Jau pēc laiciņa lielais putns pacēlās spārnos un aizlidoja.»
Kā jau īstam dzīvnieku mīļotājam, Alenam mājās ir pundurkāmis Keška, kas ir apmēram rādītājpirksta garumā. Vakaros gaviļnieks bieži lasa grāmatas, no kurām vairums ir par dzīvniekiem.
Savas vārdadienas puisis gadu no gada pavada ģimenes un draugu lokā un cienājas ar gardu kūku.
